Zaļais publiskais iepirkums
Zaļais publiskais iepirkums (turpmāk arī ZPI) ir tādu preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus. (Publisko iepirkumu likums, 1. panta 34. punkts).
Zaļā publiskā iepirkuma mērķi ir:
- samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece vai pakalpojums atstāj ietekmi uz vidi visās to aprites cikla stadijās (ražošana → lietošana → pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
- veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, samazinot toksisko
- panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu, kā arī tiek veikts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums (turpmāk – SAPI) ir viens no iepirkumu veidiem, kas apzināti, sistemātiski un stratēģiski veicina tādu apsvērumu integrēšanu iepirkuma procesā, kas rada pozitīvu ietekmi uz sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu.
SAPI ietver dažādus aspektus, kas saistīti ar sociālo atbildību. Sociālie apsvērumi, kas var tikt ietekmēti, veicot SAPI, ir, piemēram:
- Nodarbinātības iespēju veicināšana, piemēram, jauniešiem, bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti;
- Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana, piemēram, darba pamatstandartu ievērošana, pienācīga darba apmaksa, apmācību pieejamība;
- Sociālo un darba tiesību ievērošanas veicināšana, piemēram, valsts un ES tiesību aktiem atbilstošu koplīgumu ievērošana, vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana attiecībā uz vīriešiem un sievietēm (tostarp vienāda atalgojuma par tādu pašu darbu nodrošināšana), cīņa pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ (vecums, reliģija, rase, seksuālā orientācija u.c.);
- Sociālās iekļaušanās atbalstīšana un sociālās ekonomikas organizāciju veicināšana, piemēram, vienlīdzīga piekļuve iepirkumiem piegādātājiem, kuri nodarbina personas ar invaliditāti;
- Produktu un pakalpojumu pieejamības un izmantojamības veicināšana, piemēram, tehnisko specifikāciju prasības, kas nodrošina piekļuvi sabiedriskajam transportam, ēkām, pakalpojumiem u.c. personām ar invaliditāti;
- Ētiskas tirdzniecības jautājumu ņemšana vērā;
- Mēģinājumi panākt plašāku brīvprātīgo korporatīvās sociālās atbildības ievērošanu, t.i., uzņēmumu brīvprātīgu praksi
Inovāciju iepirkums
Inovāciju iepirkumu pasūtītājs piemēro tādā gadījumā, ja tam nepieciešams pakalpojums, būvdarbi vai produkts, kurā ietvertas jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas. Šāda iepirkuma rezultātā izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Inovāciju iepirkums ir būtisks instruments publisko pakalpojumu efektivitātes un lietderības uzlabošanai, kas vienlaikus risina pastāvošos sabiedriskos izaicinājumus un vajadzības, kā arī ir nozīmīgs papildu resurss pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanai. Turklāt tas nodrošina ieguvumus arī privātajam sektoram, ļaujot pētīt un komercializēt idejas, apgūt jaunus tirgus, kā arī stiprināt kompetences un cilvēkkapitāla kapacitāti. Inovāciju iepirkuma rezultātā tiek iegādāti:
- pētniecības un attīstības pakalpojumi vai tā daļēji rezultāti;
- jau radītu inovāciju rezultāti, produkti, pakalpojumi vai procesi, kas tirgū ir jauni un izteikti novatoriski.
Inovāciju iepirkuma ieguvumi ir:
Pasūtītāju ieguvumi | Piegādātāju ieguvumi |
---|---|
|
|