Publicēts: 12.06.2022.
Ievadteikums

5.2.1.Vērtēšanas kārtība 

Pieteikumus un piedāvājumus izvērtē iepirkuma dokumentos noteiktajā kārtībā. Vienmēr jāatceras pārliecināties par aritmētisko kļūdu neesību piedāvājumā. 

Ja paredzamā līgumcena sasniedz 15 000 000 euro bez PVN būvdarbiem un koncesijām un 5 000 000 euro bez PVN precēm un pakalpojumiem, pasūtītājam jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/1031 par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI).

5.2.2. Atbilstība noformējuma prasībām un piedāvājuma nodrošinājums

Pieteikuma vai piedāvājuma noformējums ietver gan visu iesniedzamo dokumentu esības, gan tajos iekļautās informācijas pilnīguma pārbaudi. Konstatējot atkāpes, izvērtē noraidīšanas samērīgumu formāla noformējuma prasību pārkāpuma dēļ. Piedāvājuma nodrošinājumam izvērtē tā spēkā esību iepirkuma dokumentos noteiktajā laika periodā. 

5.2.3. Atbilstība kvalifikācijas prasībām, t.sk. ja pretendents balstās uz citas personas spējām

Pasūtītājs izvērtē pretendentu atbilstību nolikumā izvirzītajām pretendenta kvalifikācijas prasībām (Publisko iepirkumu likuma 41. panta pirmā daļa). Noteiktās kvalifikācijas prasības ir saistošas un ir jāievēro gan pretendentiem, iesniedzot piedāvājumu iepirkumā un pretendējot uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanu, gan pasūtītājam iepirkumā iesniegto piedāvājumu vērtēšanā un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, un nekāda atkāpšanās no iepirkuma nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām nav pieļaujama (papildus skatīt “Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās” 3.3.sadaļas apakšsadaļu “Nolikuma prasību saistošais spēks”). 

Vērtējot pretendentu atbilstību kvalifikācijas prasībām, vērā ir jāņem arī tas, ka katrai kvalifikācijas prasībai ir savs mērķis, ar kādu tā tikusi izvirzīta. Līdz ar to pretendenta gūtajai iepriekšējai pieredzei, ar kuru tas apliecina atbilstību pasūtītāja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, gan pēc jēgas jeb satura, gan pēc apjoma ir jābūt tādai, kas korelē ar izvirzīto prasību un kas tam būs noderīga konkrētā iepirkuma līguma izpildē. Piemēram, ja pasūtītājs būvdarbu iepirkuma nolikumā ir noteicis, ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir jābūt ieguvušam pieredzi būvobjektā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam, par atbilstošu pieredzi būtu atzīstama tikai tāda pieredze, kur ne tikai konkrētais objekts, kurā speciālists ir veicis atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus, ir atbilstošs nolikumā noteiktajam, bet arī paša speciālista veikto pienākumu apjoms atbilst normatīvajā regulējumā noteiktajiem atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumiem (ārvalsts speciālistam pieredzes objektā veikto pienākumu apjoms būtu vērtējams tādējādi, lai tas pēc savas būtības jeb satura, ievērojot arī attiecīgajā ārvalstī noteikto pienākumu apjomu speciālistam, atbilstu konkrētās nolikumā izvirzītās prasības jēgai, attiecīgi pārbaudot, vai speciālista pienākumi veikti vismaz būtiskākajā laika/darbu veikšanas etapā). Tikai šāda apjoma gūtā pieredze var būt atzīstama kā noderīga konkrētā iepirkuma līguma izpildei (papildus skatīt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 4. jūnijā spriedumu Nr. SKA-619/2020) (precizēts 06.10.2022.).

Publisko iepirkumu likums ļauj pretendentam balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām, kā arī tehniskajām un profesionālajām spējām neatkarīgi no savstarpējo attiecību (pretendenta un citu subjektu) tiesiskā rakstura (attiecīgi Publisko iepirkumu likuma 45. panta astotā daļa un 46. panta piektā daļa). Taču, pretendentam baltoties uz citas personas spējam, tieši pretendents ir tas, kas pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi (Publisko iepirkumu likums nenosaka konkrētus dokumentus, ar kuriem var tikt pierādīts tiesisko attiecību veids par resursu nodošanu). Jāņem vērā, ka attiecībā uz izglītības un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās pieredzes kritērijiem ir noteikts, ka šāda paļaušanās ir pieļaujama tikai tad, ja attiecīgais subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas (Publisko iepirkumu likuma 46.panta ceturtā daļa). 

5.2.4. Atbilstība tehniskās specifikācijas prasībām

Pasūtītājs izvērtē pretendenta tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikumā izvirzītajām tehnisko specifikāciju prasībām (Publisko iepirkumu likuma 41. panta pirmā daļa), pārliecinoties par pretendenta sniegtās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai. Pretendenta piedāvājumam ir jāatbilst visām minimālajām tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām, neatbilstība kaut vienai prasībai nozīmē, ka piedāvājums kopumā nav atbilstošs un ir noraidāms (papildus skatīt “Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās” 3.3.sadaļas apakšsadaļu “Nolikuma prasību saistošais spēks”). 

Tāpat pasūtītājs izvērtē piedāvāto ekvivalento risinājumu atbilstību nolikumā izvirzītajām tehnisko specifikāciju prasībām (Publisko iepirkumu likuma 20. panta septītā daļa), vērtējot piedāvājumā iesniegtos pierādījumus ekvivalencei. Nav pieļaujama ekvivalences pierādīšana pēc piedāvājuma iesniegšanas (papildus skatīt Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 12. jūlija spriedums lietā C-14/17 Azienda Trasporti Milanesi SpA (ATM) pret Iveco Orecchia SpA) 

5.2.5. Finanšu piedāvājuma izvērtēšana

5.2.6. Pieteikumos vai piedāvājumos iekļautās informācijas precizēšana

Publisko iepirkumu likumā ir paredzēts pasūtītāja pienākums (Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa) pieprasīt, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina piedāvājumā vai pieteikumā norādīto neskaidro vai nepilnīgo informāciju vai dokumentu, kā arī pasūtītāja tiesības (Publisko iepirkumu likuma 41. panta astotā daļa) piedāvājumu vērtēšanas gaitā pieprasīt, lai pretendents izskaidro tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļauto informāciju, tostarp pieprasīt iesniegt piedāvāto preču paraugus, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pierādīt preču atbilstību.  

Savukārt pretendentam ir tiesības izskaidrot un papildināt šo informāciju, nevis iesniegt jaunu, pieteikumā sākotnēji nenorādītu informāciju. Proti, ir pieļaujams precizēt pieteikumā vai piedāvājumā iekļauto informāciju, taču tikai tiktāl, ciktāl pieteikums vai piedāvājums netiek papildināts un grozīts pēc būtības. 

Gadījumā, ja pretendents neizmanto tam piešķirtās tiesības, proti, ja pasūtītājs saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu ir pieprasījis pretendenta papildu informāciju par tā piedāvājumu, savukārt pretendents to nav sniedzis, pasūtītāja pienākums ir vērtēt pieteikumu vai piedāvājumu pēc tā rīcībā esošās informācijas (Publisko iepirkumu likuma 41.panta septītā daļa). 

  • Noderīgi: 
    • Augstākās tiesa prakse "Tiesu prakses apkopojums" (3.4.sadaļas apakšsadaļu “Piedāvājuma izskaidrošana un precizēšana”)
    • Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 18. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-176/2021
    • Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē - 55.jautājums

5.2.7. Sarunas ar pretendentiem slēgtajās procedūrās

Sarunu procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, inovāciju partnerībā pasūtītājs var veikt sarunas ar atlasītajiem kandidātiem. Iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs norāda sarunu uzsākšanas vietu, datumu, laiku un sarunu posmus, ja tādi paredzēti, un informāciju par sarunās apspriežamajiem piedāvājuma aspektiem.  

Sarunas nenotiek par pasūtītāja noteiktajām piedāvājumiem izvirzītajām minimālajām prasībām un piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem. 

5.2.8. Starplēmuma pieņemšana

Pēc piedāvājumu izvērtēšanas iepirkuma komisija pieņem lēmumu par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (starplēmums).