Ievadteikums

7.1. Līguma noslēgšana un publicēšana

Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ar pretendentu, kuram piešķiramas līguma slēgšanas tiesības. Noteiktos iepirkuma veidos un procedūrās pirms līguma noslēgšanas jāievēro nogaidīšanas termiņš. Iepirkuma līgums jāpublicē pircēja profilā.

7.2. Līguma izpildes kontrole

Publisko iepirkumu līgumu izpildē parasti iesaistās dažādas ieinteresētas personas, tos īsteno ilgā laika posmā un tiem vajadzīgi ievērojami resursi. Tāpēc var rasties sarežģītas situācijas, neparedzēti apstākļi un kavējumi. Šā̄ iemesla dēļ ir būtiski, lai pasūtītājs ieguldītu laiku un resursus savu līgumu pienācīgai vadībai un uzraudzībai. Līguma vadībai un kontrolei var izmantot projektu vadīšanai paredzētos rīkus un paņēmienus. Pasūtītājiem jāatceras, ka katras nozares līguma izpilde var atšķirties, turklāt atsevišķos gadījumos līguma kontroles mehānismi ir noteikti kādā normatīvajā aktā, piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” paredzēti noteikumi arī attiecībā uz līguma izpildes noteikumiem, t.sk. kontroli. Citos gadījumos pasūtītājs var vadīties pēc konkrētās nozares ieteikumiem par labākajiem rīkiem līguma kontrolē. Būtiskākais, ko atcerēties, ir šos kontroles mehānismus paredzēt jau līguma projektā, tāpēc svarīgi veikt kvalitatīvu tirgus izpēti un noteikt veiksmīgākos, konkrētā iepirkumu priekšmeta realizēšanai, nepieciešamos kontroles mehānismus.

7.3. Speciālistu/ apakšuzņēmēju piesaiste un nomaiņa

Regulējums noteic piegādātāja tiesības līguma izpildes laikā nomainīt līguma izpildē iesaistīto personālu un apakšuzņēmējus, kā arī piesaistīt jaunu personālu un apakšuzņēmējus.  

7.4. Līguma grozījumi un to publicēšana

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, līguma darbības laikā nedrīkst tikt veikti būtiski līguma grozījumi, izņemot regulējumā noteiktajos gadījumos. Iepirkuma veicēja riska mazināšanai nesaņemt nepieciešamo izpildījumu ir svarīgi jau sākotnēji līguma projektā skaidri un nepārprotami paredzēt grozījumu iespējamību, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.  

Jebkuri iepirkuma līguma grozījumi jāpublicē pircēja profilā, un regulējumā  noteiktajos gadījumos informācija par tiem jāpublicē arī Publikāciju vadības sistēmā. 

7.5. Līguma izbeigšana un pārtraukšana

Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, iepirkuma līgumā paredzētajos un Publisko iepirkumu likuma (PIL) 64. pantā noteiktajos gadījumos. Konstatējumu, ka iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, var izdarīt pats pasūtītājs, tikai tam ir zināmi visi konkrētā iepirkuma apstākļi un pieejama visa informācija, kas saistīta ar konkrētā iepirkuma norisi, t.sk. iesniegtie piedāvājumi. Ja līgums ir izbeigts vai pārtraukt, informācija Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā nav jāpublicē. 

PIL 64. pantā noteiktie gadījumi, kas dod pasūtītājam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes: 

  1. iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar PIL 61. panta pirmo daļu; 
  2. iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi (piemēram, mainīta maksāšanas kārtība, iepirkuma līguma izpildes termiņi, garantijas nosacījumi) 
  3. iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no PIL 42. panta pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas gadījumiem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras; 
  4. iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām piegādātājam nevajadzēja tikt piešķirtām Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā paredzēto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa. 

Lai izmantotu PIL 64. pantā noteikto pasūtītāja tiesību vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, pasūtītājam ir jākonstatē faktiskie apstākļi, kas ir par pamatu, lai vienpusēji atkāptos no līguma, attiecīgi arī pieņemtajam lēmumam par vienpusēju atkāpšanos no līguma ir jābūt pamatotam Minētā panta otrā daļa uzliek pienākumu pasūtītājam samaksāt par piegādātāja faktiski veiktiem būvdarbiem, piegādēm un sniegtiem pakalpojumiem, ja iepirkuma līgumu izbeidz pirms termiņa PIL 64. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Par samaksas apmēru un kārtību pasūtītājam jāspēj vienoties ar piegādātāju. 

Pasūtītājs pēc līguma noslēgšanas nevar atgriezties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā un atcelt šajā stadijā pieņemtos lēmumus, līdz ar to, lemjot par līguma laušanu, pasūtītājam nav jāatceļ iepirkuma norises laikā pieņemtais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. 

7.6. Līguma slēgšana vispārīgās vienošanās ietvaros

Līguma slēgšanu vispārīgās vienošanās ietvaros regulē Publisko iepirkumu likuma (PIL) 56. panta noteikumi, īpaši minētā panta piektā, sestā un septītā daļa.  

Pasūtītājs vispārīgo vienošanos var slēgt ar vienu vairākiem piegādātājiem.  

Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vienu piegādātāju, līgumus vienošanās ietvaros slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem, taču pasūtītājs var rakstveidā konsultēties ar piegādātāju, ja piedāvājumu nepieciešams papildināt. 

Vispārīgās vienošanās var iedalīt divos veidos – tādas, kurās ir noteikti pilnībā visi līguma slēgšanas noteikumi un tādas, kurās šādi noteikumi pilnībā nav iekļauti.  

Ja vispārīgajā vienošanās nav iekļauti pilnībā visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, pasūtītājs noteikumus papildina vai nosaka citus noteikumus atbilstoši vispārīgās vienošanās tehniskajām specifikācijām un rīkojas saskaņā ar PIL 56. panta septītās daļas noteikumiem: 

  1. lai noslēgtu konkrēto iepirkuma līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt attiecīgo iepirkuma līgumu; 
  2. pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā iepirkuma līguma priekšmeta sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamais laiks; 
  3. pretendenti iesniedz piedāvājumus rakstveidā, un pasūtītājs tos neatver līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām; 
  4. pasūtītājs konkrēto iepirkuma līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, ko paredz vispārīgā vienošanās. 

Ja vispārīgajā vienošanās ir iekļauti pilnībā visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, pasūtītājs izvēlas vienu no PIL 56. panta sestajā daļā piedāvātajiem veidiem: 

  1. piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi un objektīvi piegādātāja, kurš tos veiks, izvēles nosacījumi; 
  2. piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus, tai skaitā arī attiecībā uz vispārīgās vienošanās daļām, un atkārtoti neizvērtējot vai izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi un noteikti tiešas iepirkuma līguma slēgšanas un atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas gadījumi un noteikumi; 
  3. izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi. 

PIL neierobežo pasūtītāja iespējas iepirkuma līgumu  konkrēta uzdevuma izpildei vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgt uz laiku, kas pārsniedz vispārīgās vienošanās termiņu, ja tas nepieciešams šī uzdevuma izpildei. Tomēr šādas situācijas nevajadzētu izmantot nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci  un vispārīgās vienošanās ietvaros slēdzamo līgumu termiņš ir jāvērtē samērīguma kontekstā.