APSTIPRINĀTS: 10.06.2019.

Nodokļu parādu neesamības apliecināšana

Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punkts un 42. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā (iepirkumā), ja ir konstatēts, ka:

(1.datums) kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai

(2.datums) dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro.

Nodokļu neesības pārbaudi veic Elektronisko iepirkumu sistēmas e-izziņu apakšsitēmā

Kandidāts vai pretendents, lai apliecinātu parāda neesamību, var iesniegt (Publisko iepirkumu likuma 9.panta vienpadsmitā daļa un 42.panta sestā daļa):

  • izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta EDS vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu,
  • pašvaldības izdotu izziņu, ja konstatēts nekustamā īpašuma nodokļa parāds,
  • Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentās institūcijas izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu,
  • citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesību.
VID lēmumu veidi:
  1. Lēmums „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” – NAV nodokļu parāda

atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.pantam, kā arī atbilstoši PIL uzskaitītajiem apliecinājuma veidiem

  1. Lēmums „Par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi” – IR nodokļu parāds

atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta vienpadsmitajai daļai; nav uzskatāms par nodokļu neesības apliecinājumu atbilstoši PIL

  1. Lēmums „Par atbalsta pasākuma piemērošanu” vai „Par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu” – IR nodokļu parāds

atbilstoši Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likumam; nav uzskatāms par nodokļu neesības apliecinājumu atbilstoši PIL
 

citi objektīvi pierādījumi varētu būt: 

  • nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda, t.sk. gadījumā, ja veikta nodokļu pārmaksas novirzīšana citu nodokļu maksājumiem, ko nodokļu administrācija ir pārbaudījusi, apstiprinājusi, novirzījusi (EDS izdrukā atspoguļots kā „Rezervēts ieskaitīt”)
  • nodokļu administrācijas apliecinājums, ka nodokļa maksājums ir saņemts valsts vai pašvaldības budžetā attiecīgajā datumā

par citiem objektīviem pierādījumiem neuzskata:

  • pretendenta veikta maksājuma uzdevuma kopiju
  • pretendenta iesniegtu iesniegumu nodokļu administrācijai par nodokļu pārmaksas novirzīšanu citu nodokļu maksājumiem

VID lēmumu veidi: 

  1. Lēmums „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu

Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām24.panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās.

Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājs pirms kārtējās nodokļu deklarācijas iesniegšanas, izvērtējot savas finansiālās iespējas, konstatē, ka nevar nodokli samaksāt pilnā apmērā, vienlaikus ar deklarācijas iesniegšanu vai ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās vēršas VID ar lūgumu sadalīt maksājumu termiņos.

Tādējādi minētais lēmums ir par tekošā maksājuma sadalīšanu termiņos un tas normatīvo aktu izpratnē nav nodokļu parāds.

Līdz ar to summa, par ko pieņemts lēmums „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) netiek uzrādīta kā nodokļu parāds.

  1. Lēmums „Par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi

Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām26.panta vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20. pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nosakot nodokļu maksātājam termiņus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, labprātīgai tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājs, kuram ir izveidojies nodokļu parāds un attiecībā uz parādu tiek veiktas piedziņas darbības, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, nodokļu administrācijai iesniedz iesniegumu par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Savukārt nodokļu administrācija no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai aprēķina pusi no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Ja saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu tiek atcelts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nesamaksātajam pamatparādam tiek atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

Tādējādi minētais lēmums ir par jau izveidojušos un piedzenamu nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un EDS tiek uzrādīts kā nodokļu parāds.

  1. Lēmums „Par atbalsta pasākuma piemērošanu” vai „Par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu

Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likuma 1. panta otrās daļas 2. punkta „b” apakšpunktu, kas nosaka, ka atbalsta pamatparāds ir nodokļu pamatparāds,kas attiecībā uz juridisko personu nepārsniedz nodokļu pamatparāda apmēru pēc stāvokļa 2017.gada 1.jūnijā un nav samaksāts līdz dienai, kad iesniegts iesniegums par pieteikšanos atbalstam.

Likuma mērķis ir, īstenojot vienu reizi veicamu pasākumu, atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parāda slogu un palielināt budžeta ieņēmumus.

Līdz ar to summa, par ko pieņemts lēmums par atbalsta pasākuma piemērošanu, EDS tiek uzrādīta kā nodokļu parāds.

© Iepirkumu uzraudzības birojs | 2019