Apkopotās neatbilstības veido gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk.

  1. Konkrētu parametru norādīšana tehniskajā specifikācijā

    Pasūtītājam ir jānosaka minimālās tehniskās prasības piegādājamajām precēm, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu to funkcionalitāti un piemērotību konkrētiem apstākļiem. Nereti tehniskajā specifikācijā tiek noteikti konkrēti specifiski parametri (piemēram, izmērs, svars, krāsa), kas var liecināt, ka var tikt piedāvātas tikai konkrēta ražotāja preces. Rūpīgi jāizvērtē šādu parametru objektīvā nepieciešamība; pasūtītājs ir tiesīgs noteikt preču funkcionalitātei nepieciešamos parametrus, pieļaujot iespējamās amplitūdas vai norādot minimālos vai maksimālos parametrus.

    Skat. Biroja skaidrojumu "TOP kļūda – mēbeļu iepirkumu tehniskās specifikācijas"
     
  2. Tehniskajā specifikācijā izvirzīta prasība, ka datora procesoram jābūt Intel vai ekvivalents

    Birojs ir konstatējis vairākus gadījumus, kad, piemēram, būvdarbu iepirkuma ietvaros paredzot iegādāties apsardzes sistēmai nepieciešamu datoru, pasūtītājs tehniskajā specifikācijā ir noteicis, ka tā procesoram jābūt Intel (Core i7) vai ekvivalentam. Minētā prasība neatbilst PIL 20. panta sestās daļas regulējumam un var nepamatoti ierobežot iespējamos piegādātājus. Pasūtītājs apraksta nepieciešamo preci, tās īpašības un tikai izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru iepirkuma līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu, tehniskajā specifikācijā var norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus. Attiecīgi nav pamatoti prasīt piegādāt datortehniku tieši ar Intel procesoru.

    Papildu informāciju skatīt arī Eiropas Komisijas 2004. gada 13. oktobra paziņojumā Nr.IP/04/1210 “Public procurement: Commission examines discriminatory specifications in supply contracts for computers in four Member States” (“Publiskais iepirkums: Komisija pārbauda diskriminējošas specifikācijas dalībvalstu datortehnikas piegāžu līgumos”)

    Skat. Biroja skaidrojumu: Publisko iepirkumu likums (PIL) (2.18.p.) 

  3. Pretendenta pieredzes vērtēšana saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju ietvaros

    Birojs atgādina, ka saskaņā ar PIL 51. panta otrās daļas 3. punkta “b” apakšpunkta regulējumu paša pretendenta pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritērijos nav pieļaujama; vienlaikus Birojs vērš uzmanību, ka, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, var tikt vērtēta iepirkuma līguma izpildes vadības struktūra un iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze.
     
  4. Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam un būvuzraugam

    Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 47 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā” regulējumu būvdarbu vadītājam un būvuzraugam, kura mītnes zemes vai sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, nav pamatoti prasīt atzīšanas institūcijas izsniegtu atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un tas var uzsākt savu darbību Latvijā vienlaikus ar deklarācijas iesniegšanu atzīšanas institūcijai; attiecīgi pasūtītājs var lūgt uz līguma izpildi iesniegt informāciju no atzīšanas institūcijas par to, ka visi nepieciešamie dokumenti ir saņemti un attiecīgais speciālists ir iekļauts Būvniecības informācijas sistēmā.
     
  5. Konkrētu standartu norādīšana

    Joprojām nereti tiek konstatēts, ka iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs ir atsaucies uz konkrētiem standartiem, šīs atsauces nepapildinot atbilstoši PIL 20. panta piektās daļas 2. punkta regulējumam (SPSIL 23. panta piektās daļas 2. punkts) ar vārdiem “vai ekvivalents”.
     
  6. Būvdarbu līgums neatbilst Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” prasībām

    Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem pasūtītājam publiskajā būvdarbu līgumā, ko slēdz saskaņā ar PIL (vai SPSIL) noteiktajā kārtībā veiktu iepirkumu vai iepirkuma procedūru, ir jāietver šajos noteikumos paredzētie līguma nosacījumi un jānodrošina, ka citi līguma noteikumi nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem noteikumiem. Attiecīgie līguma nosacījumi un to saturs ir jāietver arī apvienotajā publiskajā projektēšanas un būvdarbu līgumā attiecībā uz būvdarbu līgumtiesisko regulējumu.

    Ministru kabineta noteikumos citastarp iekļauti nosacījumi par būvdarbu pieņemšanas kārtību, norēķinu veikšanas kārtību, līgumsoda un līgumsaistību izpildes garantijas noteikumiem, kā arī tajos iekļauts nosacījums obligāti paredzēt līgumcenas indeksācijas noteikumus līgumiem, kuru izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu.

  7. Informācijas par paātrinātas procedūras piemērošanu norādīšana paziņojumā par līgumu

    Birojs vērš uzmanību, ka paziņojuma par līgumu sadaļas “Procedūra” laukā “Piemērota paātrināta procedūra” atzīme “Jā” veicama tikai gadījumā, ja tiek piemērots Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 5. punkts (proti, šāda atzīme nav veicama, ja tiek piemērots norādīto Ministru kabineta noteikumu 4. vai 6. punkts).
     
  8. Noteikts, ka objekta apsekošanas akta kopija jāpievieno piedāvājumam

    Ievērojot to, ka pasūtītājs objekta apskates laikā piefiksē, kuru piegādātāju pārstāvji uz apskati ir ieradušies (attiecīgi informācija par piegādātāja pārstāvja dalību objekta apsekošanā jau ir pasūtītāja rīcībā), nav pamata prasīt atkārtoti šo informāciju iesniegt piedāvājumā.
     
  9. Nesaskaņotas informācijas norādīšana nolikumā un paziņojumā par līgumu

    Birojs ir konstatējis vairākus gadījumus, kad nolikumā un paziņojumā par līgumu tiek norādīta atšķirīga informācija attiecībā uz piedāvājuma sagatavošanai noteiktajām prasībām; piemēram, nolikumā ir norādīts, ka jāiesniedz piedāvājuma nodrošinājums, savukārt saskaņā ar paziņojumā par līgumu norādīto attiecīgais nodrošinājums nav jāiesniedz. Birojs vērš uzmanību, ka iepirkuma dokumentācijā norādāma saskaņota informācija.
     
  10. Informācijas par stratēģisko (zaļo, sociālo vai inovatīvo) iepirkumu norādīšana

    Birojs atgādina, ka gadījumā, ja pasūtītājs ir veicis stratēģisko iepirkumu, aizpildot rezultātu paziņojumu, pasūtītājam ir atbilstoši jāaizpilda arī attiecīgā paziņojuma sadaļas “Iepirkuma priekšmeta detalizācija” apakšsadaļa “Stratēģiskais iepirkums”.

    Skat. Biroja skaidrojumu "Aktualizēts skaidrojums par stratēģiskajiem iepirkumiem"

Saistītas tēmas

Jaunumi Skaidrojums