Eiropas Komisija publicējusi atjaunoto dalībvalstu publisko iepirkumu sistēmu novērtējumu, kur 12 indikatoru noteikšanai un salīdzināšanai izmantoti dati par 2020. un 2021. gadu.
Iepirkumu sistēmas novērtējums ir viens no rādītājiem vienotā tirgus rezultātu apkopojumā, kas ir pārskats par vienotā tirgus darbības rezultātiem un politikas jomu un instrumentu rezultātiem. Apkopojums ir nozīmīgs, lai novērtētu, cik efektīvi darbojas vienotais tirgus, un tas aptver 31 valsts ekonomiku – 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Vienotais tirgus garantē četras brīvības - preču, kapitāla, pakalpojumu un darbaspēka/personu brīvu pārvietošanos.
Uzņēmējdarbības pamatnosacījumu rādītāji tiek novērtēti, lai noskaidrotu dalībvalstu sniegumu un veicinātu vienotā tirgus darbību un konkurētspēju uzņēmumu līmenī. Rādītāji ir sadalīti sešās kategorijās, piemēram, atsaucīga administrēšana un regulējuma slogs, tirgus uzraudzība, piekļuve publiskajam iepirkumam, piekļuve pakalpojumu un pakalpojumu tirgiem, darbaspēka mobilitāte un finansējuma piekļuve.
Kopumā publiskā iepirkuma rādītāji liecina par stabilu situāciju Eiropas Savienības līmenī ar nelieliem uzlabojumiem, kā arī par turpmāka progresa iespējām vairākās dalībvalstīs.
Latvijas radītāji kopumā sasniedz vidējo līmeni un vairākos aspektos tos arī pārsniedz, tomēr ir rādītāji, ko uzlabot, piemēram, - jāsamazina iepirkumu skaits, kuros ir tikai viens piedāvājums, kā arī sarunu procedūru vai iepirkuma procedūru bez sākotnējās publikācijas apjoms. Jāturpina darbs, veicinot lielāku iepirkumu dalīšanu daļās (lotēs), kā arī centralizācijas un saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritēriju piemērošanā. Vienlaikus atzīmējams, ka Latvija ir līderis attiecībā uz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izsludināto iepirkumu īpatsvaru attiecībā pret valsts IKP, tādējādi sekmējot iepirkumu atklātību un dodot iespēju arī ārvalstu piegādātājiem piedalīties publiskajos iepirkumos.
Papildus aicinām skatīt: