„Zaļais” publiskais iepirkums

„Zaļais” publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts iestādes cenšas iepirkt preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas būtu iegādāti, piemērojot citādus iepirkuma principus.

(COM (2008) 400 Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus)

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams:

  • samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums) atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana – lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
  • veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūves pieejamību invalīdiem;
  • panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

!! ja zaļā publiskā iepirkuma minētās prasības ir iekļautas iepirkuma dokumentācijā, tas kļūst par “zaļo iepirkumu”. Līdz ar to veidlapas Paziņojums par līgumu V.3) punktā jāatzīmē “jā”, ka iepirkuma dokumentos ir iekļautas vides aizsardzības prasības.

 

Papildu informācija:             

Līdz ar publisko iepirkumu direktīvu  2014/24/ES un 2014/25/ES pārņemšanu nacionālajā likumdošanā  radīts tiesiskais pamats „zaļā iepirkuma” organizēšanai. Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvām un nacionālajiem likumdošanas aktiem, pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji publiskajos iepirkumos izvirza vides prasības piegādātāju spējām, iekļaujot tās iepirkuma priekšmetu tehniskajās specifikācijās, tostarp izmatojot attiecīgus standartus un ekomarķējumus, kā arī iekļauj vides un energoefektivitātes faktorus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos.

Eiropas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē ZPI kritērijus, ko dalībvalstis var izmantot kā piemēru iepirkumu veikšanā. Kritēriji tiek regulāri pārskatīti un aktualizēti, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un iegūto pieredzi. Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejama informācija par pārskatīšanas procesā esošajām kritērijiem, kā arī iespējams iesaistīties kritēriju izstrādē. 

Tāpat apkopota dalībvalstu realizēto iepirkumu piemēri un labo praksi, kā var piemērot vides aizsardzības kritērijus publiskajos iepirkumos. 

Eiropas Komisijas izstrādātie papildu materiāli:

Eiropas Komisija izdod jaunumu lapu, kurā apkopota aktuālā infromācija par ZPI aktualitātēm, citu ES dalīvalstu pieredze un piemēri ZPI kritēriju piemērošanai publiskajos iepirkumos.  

Latvijā par zaļā iepirkuma veicināšanu un politikas izstrādi atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

VARAM tīmekļvietnē pieejami skaidrojumi un normatīvie akti, biežāk uzdotie jautājumi, kā arī Zaļā iepirkuma kalkulators

Rīgas plānošanas reģions un Rīgas p/a “Rīgas enerģētikas aģentūra” starptautiskā projekta Zaļā publiskā iepirkuma atbalsta institūcijas inovatīvām un ilgtspējīgām institucionālām pārmaiņām / GreenS” ietvaros ir sagatavojuši zaļo publisko iepirkumu tehniskos dokumentus (tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritēriju piemērus) trīs preču grupās:

Dokumentos ir iekļautas zaļā iepirkuma prasības kopā ar ieteikumiem par verifikāciju, pamatojumiem un citu pasūtītājam domātu informāciju, kā arī metodiskie norādījumi vērtēšanai. IUB atgādina, ka prasības un ieteikumi piemērojami, vienlaikus rūpīgi ievērojot publisko iepirkumu norisi regulējošo tiesību aktu prasības. 

Viens no veidiem, kā samazināt savu ietekmi uz vidi, ir izvēlēties preces un pakalpojumus ar vismazāko ietekmi uz to, tādējādi samazinot dabai radīto slodzi un atbalstot videi draudzīgu ražošanu. Bet kā zināt, kuri ir videi draudzīgākie produkti? Ekomarķējums ir viena no metodēm, kas sniedz patērētājam informāciju par produktu ietekmi uz vidi.

Pirms kāda no precēm ir tiesīga saņemt ekomarķējuma simbolu, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šos kritērijus parasti nosaka eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu – no šūpuļa līdz kapam – kādas izejvielas tiek lietotas ražošanā un kā tās tiek iegūtas, kā prece tiek ražota un kas ar to notiek lietošanas un utilizācijas stadijās, vai preci ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kāds ir tās iepakojums, kā arī daudzus citus faktorus. Tomēr gan vides apstākļi, gan pieejamās tehnoloģijas mainās, un tādēļ šie kritēriji ir pastāvīgi jāuzlabo.