Lai noteiktu paredzamo līgumcenu būvdarbu līgumam, atkarībā no līguma priekšmeta specifikas ņem vērā vai nu 1) būves kopējo vērtību (būves izveide vai būves projektēšana un izveide) vai 2) būvdarbu (Likuma 1.pielikumā minēto darbu veidu) vai projektēšanas un būvdarbu kopējo vērtību.[6]
Par būvi ir uzskatāms Likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju. Būves jēdziens tiek precizēts arī ES Tiesas judikatūrā[7].
ES Tiesa ir noteikusi, ka, lai konstatētu, vai konkrētie darbi veido vienotu būvi, jāizvērtē, vai visi darbi kopā veidotu vienotu ekonomisko (saimniecisko) vai tehnisko funkciju. Turklāt Tiesa ir precizējusi, ka pietiek ar vienu no funkcijām – ekonomisko vai tehnisko funkciju – lai konstatētu vienotas būves faktu. Attiecīgi secināms, ka, vērtējot būves definīciju, nav izšķirošas nozīmes būvprojektu skaitam, būvniecības kārtām un citiem aspektiem nacionālā regulējuma (Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu) izpratnē, bet būtiski ir novērtēt tieši galarezultātu kopumā.
Piemēram, lietā C-16/98 ES Tiesa noteica, ka attiecībā uz elektroapgādes tīklu izbūvi, kas tika veikta vairākos teritoriālajos apgabalos, bija nepieciešams visus tīklu izbūves darbus apvienot, jo tie bija savstarpēji savienojami, tiem konstatētas vienas un tās pašas ekonomiskās un tehniskās funkcijas, proti, saražotās un piegādātās elektrības nogādāšana patērētājiem konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā. Līdzīgi lietā T-384/10 par ūdens cauruļvadu tīklu izbūvi, kur tika piegādāts ūdens 3 dažādām ģeogrāfiskām vietām, Tiesa konstatēja vienotas būves faktu, jo tīkls bija savienots vienā centrālā izejas punktā, no kā savukārt secināms, ka visiem darbiem bija saskatāma viena un tā pati ekonomiskā un tehniskā funkcija. Ņemot vērā būves definīciju un ES Tiesas skaidrojumus, svarīgi apzināties, ka izšķiroša nozīme nav ne būvdarbu periodam (salīdzinoši īss periods starp darbiem var kalpot kā vienas būves konstatēšanas pastiprinoša pazīme), ne arī teritoriālajam izvietojumam.
Arī attiecībā uz būvdarbiem, ko pasūtītājs iepērk, jāvērtē šo darbu līdzīgais raksturs un tas, vai tos paredzēts iepirkt vienota mērķa/ projekta/ programmas ietvaros.
Svarīgi! Jāņem vērā, ka arī Eiropas Komisijas auditori savā pieejā uzsver ES Tiesas judikatūrā nostiprināto funkcionālo pieeju būves definējumam, kas ES dalībvalstu pasūtītājiem ir jārespektē. No auditoru skatījuma izriet, ka, nosakot būves un būvdarbu paredzamo līgumcenu, jāņem vērā sasniedzamais gala rezultāts un vienotais mērķis, kas izriet no plānošanas dokumentiem; tāpat par vienotu mērķi netieši var liecināt dažādi papildu aspekti, piemēram, darbu uzsākšanas brīdis un pabeigšanas brīdis (vienlaicīgums vai neliela laika nobīde), kā arī izpildē iesaistītie piegādātāji (viens un tas pats piegādātājs veic darbus).
Pasūtītājs turpmāko divu gadu periodā plāno noslēgt vairākus līgums par ūdens un kanalizācijas sistēmas izveidi, attiecīgi – pirmos divus līgumus par ūdens piegādes sistēmas izbūvi divos dažādos reģionos, trešo līgumu par kanalizācijas sistēmas izveidi, ko paredzēts savienot ar iepriekš izbūvēto sistēmu, un pēdējo līgumu par projektēšanu un būvdarbiem ar mērķi apvienot un noslēgt iepriekšējo līgumu rezultātā izbūvētos darbus. Faktiski ir konstatējams, ka visi darbi kopā veidos vienotu ekonomisko un tehnisko funkciju, jo visi līgumi veidos vienotu integrētu sistēmu. Šādos gadījumos, kad būvdarbi norit pa kārtām, nav pamatoti paredzamo līgumcenu noteikt katrai kārtai atsevišķi.
Pašvaldība vasaras mēnešu laikā plāno slēgt divus būvdarbu līgumus, vienu par jaunas skolas būvniecību, bet otru – par tilta būvniecību, ir acīmredzami nošķirama tehniskā un ekonomiskā funkcija šiem līgumiem, kā rezultātā pasūtītājs paredzamo līgumcenu var noteikt katram līgumam atsevišķi. Arī divu dažādu ēku būvniecības gadījumā (piemēram, skolas būvniecība un pašvaldības ēkas būvniecība), tehniskā un ekonomiskā funkcija, visticamāk, būs nošķirama, kā rezultātā līgumcena var tikt noteikta katrai ēkai atsevišķi.
Pasūtītājs plāno vasaras sākumā izsludināt iepirkumu par asfalta seguma klājumu ceļam līdz tiltam, savukārt vasaras beigās – tam pašam ceļam no tilta līdz nākamajam ciemam. Šādā gadījumā, nosakot iepirkuma procedūru, jāņem vērā abu līgumu kopīgā vērtība, ievērojot šo būvdarbu kopīgo mērķi – viena un tā paša ceļu posma/ maršruta uzlabošanu.
Pašvaldība plāno vasaras periodā renovēt trīs skolas ar mērķi tās siltināt un padarīt energoefektīvākas. Secināms, ka darbi plānoti vienota projekta/ programmas ietvaros, kā rezultātā tie uzskatāmi par vienu iepirkuma līgumu. Salīdzinoši īsais laika periods starp darbiem kalpo kā pastiprinoša pazīme vienam līgumam. Ja savukārt pašvaldība nolemtu veikt renovāciju skolai, domes ēkai un pilsētas peldbaseinam, visticamāk, šādus darbus varētu iepirkt trīs dažādu līgumu ietvaros (ja vien šos iepirkumus neraksturotu vienots specifisks plāns, piemēram, pašvaldības ēku logu nomaiņa).
Svarīgi! Ja pasūtītājam nav pietiekamas pārliecības par to, vai dažādi, šķietami atšķirīgi būvdarbi būtu apvienojami vai arī vai tie veido vienotu būvi, proti, nav viennozīmīgas izpratnes par ekonomiskās vai tehniskās funkcijas vienotību, pasūtītājam šaubu gadījuma jānosaka paredzamā līgumcena atbilstoši visu darbu kopējai vērtībai.
Jāņem vērā, ka būtiski ir noteikt atbilstošu paredzamo līgumcenu nolūkā izvēlēties atbilstošu iepirkuma procedūru. Tomēr tā ir pasūtītāja izvēle – rīkot kopīgu iepirkumu par līdzīgiem iepirkuma priekšmetiem (nepieciešamības gadījumā to sadalot daļās (lotēs), piemēram, atklātā konkursa pirmā daļa par vienas skolas siltināšanas darbiem un otrā daļa par otrās skolas siltināšanas darbiem) vai arī rīkot atsevišķus iepirkumus par līdzīgajiem priekšmetiem, tomēr nosakot katra iepirkuma paredzamo līgumcenu atbilstoši abu līgumu kopīgai vērtībai (attiecīgi – piemēram, ES Oficiālajā Vēstnesī izsludināti divi atklāti konkursi, kaut arī katra atsevišķā konkursa paredzamā līgumcena nesasniedz ES noteiktos līgumcenu sliekšņus). Atsevišķu iepirkumu rīkošana varētu būt aktuāla gadījumā, kad pastāv zināma laika nobīde starp nepieciešamajiem darbiem, piegādēm vai pakalpojumiem vai arī kad nav precīzi zināma tehniskā specifikācija attiecībā uz visiem nepieciešamajiem līgumiem.
[6] Piemēram, jaunas skolas būvniecība ir uzskatāma par būvi, bet logu nomaiņa trīs dažādās skolas ir uzskatāma par būvdarbiem publisko iepirkumu regulējuma skatījumā.
[7] Skat. C-16/98; T-358/08; T-384/10; C-574/10.
© Iepirkumu uzraudzības birojs | 2021
