Informācija

Ārlietu ministrija kā koordinējošā institūcija sankciju jomā atgādina, ka atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 2.pantam, likums attiecas uz visām personām (tajā skaitā publisko tiesību subjektiem), un tām ir pienākums tieši piemērot, ievērot un izpildīt starptautiskās jeb ANO Drošības Padomes un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kā arī Latvijas Republikas nacionālās sankcijas.

Papildus likumā noteiktajos gadījumos ir jāievēro arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas (NATO), kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (ASV OFAC) noteiktās sankcijas.

Par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšana vai apiešana ir smags noziegums, par ko var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku no 4 līdz 8 gadiem.

2021.gada 19.maijā un 21.maijā Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments un ASV OFAC ir pastiprinājis sankcijas attiecībā uz Nord Stream 2 projektā iesaistītām personām un kuģiem. Turklāt ASV OFAC turpina pievērst pastiprinātu uzmanību aizdomīgiem starptautiskiem darījumiem, to skaitā arī tādiem, kurus var īstenot ar Latvijas fizisko un juridisko personu starpniecību.

Plašāka informācija:

Atgādinām, ka saskaņā ar Sankciju likuma 11.¹ panta piekto daļu iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā paredz pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Turklāt saskaņā ar likuma 11.³ pantu publisko tiesību subjektam ir aizliegts slēgt līgumu publisko vai privāto tiesību jomā vai veikt maksājumu, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi.

Tas nozīmē, ka līgumu publisko vai privāto tiesību jomā aizliegts slēgt vai maksājumu veikt ne tikai, ja pret iespējamo sadarbības partneri ir noteiktās sankcijas, bet arī, ja noteiktās sankcijas var ietekmēt noslēgtā līguma praktisko izpildi, kā, piemēram, gadījumos, kad pār iespējamo sadarbības partneri kontroli īsteno persona, pret kuru ir noteiktas sankcijas.

Lai publisko tiesību subjekts spētu efektīvi ievērot sankcijas, tam būtu lietderīgi izstrādāt sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai sadarbības partneriem noteikto sankciju neizpildes riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, publisko tiesību subjektiem būtu lietderīgi izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

  • sadarbības partnera izpētes kārtību;
  • kārtību, kādā tiek veikts un pārskatīts individuālais risku novērtējums;
  • kārtību, kādā tiek uzraudzīti darījumi;
  • neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kā notiek atturēšanās no šādiem darījumiem;
  • ziņošanas kārtību par konstatētu sankciju pārkāpumu;
  • veikto pārbaužu un pārbaudēs iegūtu datu glabāšanas kārtību;
  • darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, veicot iekšējo kontroli, kā arī nepieciešamo darbinieku profesionālo kvalifikāciju;
  • kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par IKS pārkāpumiem;
  • IKS auditu, IKS efektivitātes izvērtēšanu, ja iespējams;
  • IKS pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.

Lai gūtu ieskatu riskos, aicinām iepazīties ar Nacionālo risku novērtējuma 2017-2019 (atjaunots 2020.gada beigās) kopsavilkumu un Nacionālo terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojumu par 2017.-2018.gadu.

Ārlietu ministrija uzsver, ka par pietiekamu sankciju pārbaudi nebūtu uzskatāma tikai sadarbības partnera pārbaude sankciju sarakstos, jo sankciju subjekti parasti slēpj savu saistību, lai apietu sankciju piemērošanu. Līdz ar to efektīvai IKS noteikti ir jāparedz arī riskos balstīta pieeja iespējamo sankciju pārkāpumu konstatēšanai.

Lūdzam ņemt vērā, ka atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020.gada 11.augusta noteikumiem Nr. 126 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”, kas ir izdoti uz Sankciju likuma pamata, finanšu iestādes var pārtraukt sadarbību ar klientiem, tostarp publisko tiesību subjektiem, kas neievēro sankcijas vai rada nesamērīgu sankciju pārkāpuma risku, nenodrošinot pietiekamu iekšējo kontroli.