No 2020.gada 1.jūlija būtiski mainās administratīvo pārkāpumu tiesību sistēma Latvijā. Ņemot vērā, ka viena no Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijām ir izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus, izmaiņas skars arī publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas regulējumu.
1. Kur un kā var ziņot par administratīvajiem pārkāpumiem iepirkumos?
Vai iesniegumā jāmin iesniedzēja vārds un uzvārds un vai iesniedzēja identitāte tiek izpausta pasūtītājam?
Informāciju Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniedzējs var nodot tam ērtākajā veidā, piemēram, nosūtot to pa pastu, faksu vai elektroniski (parkapumi@iub.gov.lv).
Iesniegums var būt anonīms, bet, ja iesniedzējs ir norādījis savus datus, tad iesniedzēja identitāte netiek izpausta pasūtītājam, izņemot, ja iesniegums vienlaikus ir adresēts arī pasūtītājam vai ja iesniedzējs ir norādījis, ka tam nav iebildumu, ka tā identitāte tiek izpausta. Galvenais ir skaidri izklāstīt pārkāpuma būtību.
2. Vai IUB izvērtē administratīvos pārkāpumus PIL 9.panta kārtībā veiktu iepirkumu ietvaros?
Jā, IUB atbilstoši PIL 84.-88.pantā noteiktajam, izvērtē administratīvos pārkāpumus arī PIL 9.panta kārtībā veiktu iepirkumu ietvaros.
3. Vai ir paredzēta administratīvā atbildība par pārkāpumiem iepirkumos, kas nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtības?
Nē, administratīvā atbildība par pārkāpumiem iepirkumos un koncesijas procedūrās attiecas tikai uz tiem iepirkumiem, kas ir veicami Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, un partnerības iepirkumiem un koncesijas procedūrām Publiskās un privātās partnerības likuma kārtībā.
Ja kāds pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē vai kādā privātā portālā ir izsludinājis iepirkumu, kam nav piemērojams minētais tiesiskais regulējums, un pieļauj pārkāpumus šāda iepirkuma norisē, Iepirkumu uzraudzības birojs šādas situācijas un pārkāpumus neizvērtē.
4. Vai ir paredzēta administratīvā atbildība par iepirkuma dokumentos izvirzīto prasību neatbilstību PIL, piemēram, radot priekšrocības tikai vienam pretendentam?
Nē, PIL 84.-88.pants neparedz administratīvo atbildību par iepirkuma dokumentos izvirzīto prasību neatbilstību PIL regulējumam, attiecīgi IUB šādos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu neuzsāk. Vienlaikus norādāms, ka arī SPSIL, PPPL un ADJIL neparedz administratīvo atbildību par minēto pārkāpumu.
5. Vai par iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma nepublicēšanu var tikt piemērots administratīvais sods?
Jā, PIL 88.panta ceturtajā daļā un SPSIL 94.panta ceturtajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu nepublicēšanu. Vienlaikus norādāms, ka PPPL un ADJIL administratīvā atbildība par šo pārkāpumu nav paredzēta.
6. Vai par IUB pieprasītās informācijas nesniegšanu pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var piemērot administratīvo atbildību?
Jā. Saskaņā ar PIL 66.panta otrās daļas 1.punktu IUB ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru iepirkumu un noslēgto līgumu. Saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29.panta pirmo un sesto daļu IUB veic administratīvā pārkāpuma procesu attiecīgi par minētā likuma 3.panta pirmajā daļā un 4.pantā minēto pārkāpumu. Atbilstoši Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.panta pirmajai daļai par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 4.pantu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
7. Ja iepirkuma līgumā nav norādīta kopējā summa, par kādu tas noslēgts, vai ir iespējams konstatēt, ka pasūtītājs minēto līgumu noslēdzis, piemērojot neatbilstoši izraudzītu iepirkuma veikšanas kārtību?
Jā. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, taču, lai pārbaudītu, vai ir izraudzīta atbilstoša iepirkuma veikšanas kārtība, var tikt ņemta vērā iepirkuma nolikumā norādītā paredzamā līgumcena, IUB tīmekļvietnē publicētajos paziņojumos norādītās summas, pretendenta, ar kuru noslēgts līgums, piedāvājumā norādītā līgumcena, kā arī pasūtītāja faktiskās izmaksas, kas radušās saistībā ar noslēgto iepirkuma līgumu. Vienlaikus norādāms, ka PIL 60.panta otrās daļas 4.punktā citastarp noteikts, ka pasūtītājam iepirkuma līgumā ir jānorāda līgumcenu un tās samaksas kārtību.
1. Vai IUB var uzsākt un izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ja par to pašu iepirkumu notiek administratīvās lietas izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā (piemēram, saskaņā ar PIL 9. panta divdesmit trešo daļu) vai ja šāds tiesas process jau ir beidzies ar pasūtītājam labvēlīgu tiesas spriedumu?
Jā, var, jo administratīvo pārkāpumu process un administratīvais process ir atšķirīgi procesi, kuros tiek izlemti atšķirīgi jautājumi. Bieži administratīvajā procesā netiek analizēti jautājumi, kam ir būtiska nozīme administratīvo pārkāpumu procesā.
2. Vai pasūtītājs var slēgt iepirkuma līgumu, ja IUB uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu par iespējamiem pārkāpumiem attiecīgajā iepirkuma?
Jā, administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma ietvaros neliedz pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu.
3. Vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros var tikt izvērtēts, cik pamatots ir pretendentam piešķirto punktu skaits piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos?
Nē, Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums un Publiskās un privātās partnerības likums neparedz administratīvo atbildību par iepirkuma, iepirkuma vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju neievērošanu.
4. Vai IUB izskata administratīvā pārkāpuma lietas un veic administratīvā pārkāpuma procesu pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas?
Nē, ņemot vērā to, ka IUB nav reģionālu struktūrvienību, IUB savā kompetencē esošās administratīvā pārkāpuma lietas izskata un administratīvā pārkāpuma procesu veic tikai birojā Eksporta ielā 6, Rīgā.
5. Vai ir obligāti jāierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu?
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 135.pantu administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības, ja tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām, taču pie atbildības saucamā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu vai arī tā neatkarīgi no neierašanās iemesliem atkārtoti neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu.
6. Cik ilgā laikā tiek pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā?
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 133.pantu lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ lēmuma pieņemšanas termiņu nav iespējams ievērot, amatpersona to var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Taču, ja ir nepieciešams veikt ekspertīzi, administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
7. Kas drīkst iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem?
Ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ir tiesīga iepazīties pie administratīvās atbildības saucamā persona, cietušais (ja amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu), aizskartais mantas īpašnieks (attiecībā uz lēmumiem, kas attiecas uz rīcību ar mantu), eksperts (ar lietas materiāliem, kuri attiecas uz ekspertīzes priekšmetu) un prokurors, kā arī administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieki tiesā.
8. No kura brīža tiek skaitīts divu gadu noilguma termiņš administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, ja iegādātas preces, pakalpojumi vai būvdarbi, nepiemērojot publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma procedūras vai citu šajos normatīvajos aktos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību?
Ja ir noslēgts līgums, tad divu gadu noilguma termiņš skaitāms no līguma noslēgšanas dienas, ja līgums nav noslēgts, katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, ja preces, pakalpojumi vai būvdarbi tiek iegādāti, pamatojoties uz izrakstītajiem rēķiniem, divu gadu noilguma termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pieņemts lēmums par pēdējā izrakstītā rēķina apmaksu.
Ja līgums noslēgts vai darījums veikts (izrakstīts pēdējais rēķins) pirms 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, noilguma termiņš skaitāms atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam (6 mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas).
9. Kas ir resoriskā pārbaude?
Resoriskās pārbaudes mērķis ir iegūt konkrētas un pietiekamas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. To uzsāk vai nu pēc IUB iniciatīvas, vai arī pamatojoties uz saņemtajām ziņām, kas nav pietiekamas, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu.
Resoriskās pārbaudes ietvaros tiek izvērtēta pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja rīcības atbilstība publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajiem aktiem, ņemot vērā PIL 84. – 88.pantā, SPSIL 90. – 94.pantā, ADJIL 73. – 77.pantā, PPPL 123. – 127.pantā noteiktos pārkāpumus.
Resoriskās pārbaudes rezultātā tiek pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai lēmums par resoriskās pārbaudes izbeigšanu, ja nav iegūtas konkrētas un pietiekamas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, vai ir konstatēti apstākļi, kas nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu.
10. Ja administratīvā atbildība tiek piemērota vairākām personām (piemēram, vairākiem iepirkuma komisijas locekļiem par nolikumā izvirzīto atlases prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā vienā iepirkumā vai iepirkuma procedūrā), vai lietas izskatīšana notiek visām minētajām personām kopā?
Nē. Ja pie administratīvās atbildības tiek saukti vairāki iepirkuma komisijas locekļi, par katra iepirkuma komisijas locekļa rīcību veic atsevišķu administratīvā pārkāpuma procesu. Katram iepirkuma komisijas loceklim lietas izskatīšana ir savā laikā.
11. Vai uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu var ierasties tikai personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības aizstāvis?
Nē, aizstāvis var piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā tikai kopā ar personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Administratīvās atbildības likuma 53.panta otrajā daļā citastarp noteikts, ka aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.
12. Kādā nolūkā IUB apstrādā personas datus no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās datorprogrammas „Personu datu pārlūks”?
Personas datu apstrādes nolūks ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un soda piemērošana, tai skaitā komunikācijas nodrošināšana ar personu. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir noteikts likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 5.pantā, kā arī PIL 66.panta pirmās daļas 4.punktā un 89.pantā, SPSIL 95.pantā, PPPL 128.pantā un ADJIL 78.pantā.
Jā, IUB atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem (166.21–166.25 pants) izvērtē pārkāpumus arī PIL 9.panta kārtībā veiktu iepirkumu ietvaros.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, administratīvā atbildība par pārkāpumiem iepirkumos un koncesijas procedūrās attiecas tikai uz tiem iepirkumiem, kas ir veicami Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, un partnerības iepirkumiem un koncesijas procedūrām Publiskās un privātās partnerības likuma kārtībā.
Ja kāds pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē vai kādā privātā portālā ir izsludinājis iepirkumu, kam nav piemērojams minētais tiesiskais regulējums, un pieļauj pārkāpumus šāda iepirkuma norisē, Iepirkumu uzraudzības birojs šādas situācijas un pārkāpumus neizvērtē.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz administratīvo atbildību par iepirkuma dokumentos izvirzīto prasību neatbilstību PIL, attiecīgi IUB šādos jautājumos administratīvo pārkāpumu lietas neuzsāk. Administratīvo pārkāpumu sastāvi gadījumiem, kurus izskata IUB, ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21–166.25 pantā.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, jo iepirkuma vai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtais iepirkuma līgums nav uzskatāms par tādu iepirkuma dokumentu, par kura neizsniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.25 panta pirmajā daļā. Minētajā pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par tādu iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentu pieejamības nenodrošināšanu vai neizsniegšanu, kas nepieciešami pieteikumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanai un iesniegšanai iepirkumā vai iepirkuma procedūrā.
Publicēts: 21.04.2018.
Jā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 66.panta otrās daļas 1.punktu IUB ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru iepirkumu un noslēgto līgumu. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.11 panta pirmajai daļai IUB izskata arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma lietas. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā minēto par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no 35 līdz 210 euro, bet juridiskajām personām no 70 līdz 700 euro.
Publicēts: 21.04.2018.
Jā, administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšana par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma ietvaros neliedz pasūtītājam tiesības noslēgt iepirkuma līgumu. Tomēr pasūtītājam būtu ieteicams izvērtēt, vai tādējādi netiks nodarīts vēl lielāks kaitējums aizskartajām interesēm.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz administratīvo atbildību par iepirkumā noteikto piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju neievērošanu.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, ņemot vērā to, ka IUB nav reģionālu struktūrvienību, IUB savā kompetencē esošo administratīvo pārkāpumu lietvedības procesu veic tikai birojā Eksporta ielā 6, Rīgā.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 pants paredz iespēju noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu bez personas, kuru sauc pie atbildības, klātbūtnes, ja objektīvu iemeslu dēļ minētās personas klātbūtnē protokolu nav iespējams noformēt. Šādā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokols tiek nosūtīts personai. Būtiski, lai persona pirms lēmuma pieņemšanas lietā iesniegtu paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem apstākļiem.
Publicēts: 19.11.2017.
Nē, persona, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiek iepazīstināta ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1 panta pirmajai daļai tiek noteikts datums un laiks lietas izskatīšanai.
Publicēts: 19.11.2017.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumā, ja pastāv iespēja, ka persona varētu tikt nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda (skat. vadlīnijas), tad atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 276.1 panta otrās daļas 7.punktam personai ir jāpiedalās lietas izskatīšanā obligāti.
Publicēts: 19.11.2017.
Termiņš ir atkarīgs no konkrētās lietas sarežģītības, informācijas iegūšanas laika, inspektora lietvedībā esošo lietu skaita un citiem apstākļiem, bet atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturtajai daļai tas nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas.
Publicēts: 19.11.2017.
Ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pārkāpumos publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā ir tiesīga iepazīties persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, tās aizstāvis, cietušais, ja kāda persona lietā šādu statusu ir ieguvusi, un eksperts, ja tādu IUB ir piesaistījis. Pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un publiskā partnera vai tā pārstāvja darbinieki vai pilnvarotās personas, kuras nav personas, kas tiek sauktas pie administratīvās atbildības, vai šo personu aizstāvji, nav tiesīgas iepazīties ar konkrētās lietas materiāliem.
Publicēts: 19.11.2017.
No brīža, kad personai tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un tādējādi persona iegūst statusu lietā.
Publicēts: 19.11.2017.
Ja ir noslēgts līgums, tad sešu mēnešu noilguma termiņš skaitāms no līguma noslēgšanas dienas, bet, ja līgums nav noslēgts, katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, taču lielākoties, ja preces, pakalpojumi vai būvdarbi tiek iegādāti, pamatojoties uz izrakstītajiem rēķiniem, sešu mēnešu noilguma termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pieņemts lēmums par pēdējā izrakstītā rēķina apmaksu.
Publicēts: 21.04.2018.
Resoriskās pārbaudes mērķis ir iegūt konkrētas un pietiekamas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. To uzsāk vai nu pēc IUB iniciatīvas, vai arī pamatojoties uz saņemtajām ziņām, kas nav pietiekamas, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietvedību. Resoriskās pārbaudes ietvaros tiek izvērtēta pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcības atbilstība publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajiem aktiem, ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21-166.25 pantā noteiktos administratīvā pārkāpuma sastāvus. Resoriskās pārbaudes rezultātā tiek pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai lēmums par resoriskās pārbaudes izbeigšanu, ja nav iegūtas konkrētas un pietiekamas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, vai ir konstatēti apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Publicēts: 21.04.2018.