1. Vai IUB var uzsākt un izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ja par to pašu iepirkumu notiek administratīvās lietas izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā (piemēram, saskaņā ar PIL 9. panta divdesmit trešo daļu) vai ja šāds tiesas process jau ir beidzies ar pasūtītājam labvēlīgu tiesas spriedumu?
Jā, var, jo administratīvo pārkāpumu process un administratīvais process ir atšķirīgi procesi, kuros tiek izlemti atšķirīgi jautājumi. Bieži administratīvajā procesā netiek analizēti jautājumi, kam ir būtiska nozīme administratīvo pārkāpumu procesā.
2. Vai pasūtītājs var slēgt iepirkuma līgumu, ja IUB uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu par iespējamiem pārkāpumiem attiecīgajā iepirkuma?
Jā, administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma ietvaros neliedz pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu.
3. Vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros var tikt izvērtēts, cik pamatots ir pretendentam piešķirto punktu skaits piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos?
Nē, Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums un Publiskās un privātās partnerības likums neparedz administratīvo atbildību par iepirkuma, iepirkuma vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju neievērošanu.
4. Vai IUB izskata administratīvā pārkāpuma lietas un veic administratīvā pārkāpuma procesu pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas?
Nē, ņemot vērā to, ka IUB nav reģionālu struktūrvienību, IUB savā kompetencē esošās administratīvā pārkāpuma lietas izskata un administratīvā pārkāpuma procesu veic tikai birojā Eksporta ielā 6, Rīgā.
5. Vai ir obligāti jāierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu?
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 135.pantu administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības, ja tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām, taču pie atbildības saucamā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu vai arī tā neatkarīgi no neierašanās iemesliem atkārtoti neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu.
6. Cik ilgā laikā tiek pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā?
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 133.pantu lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ lēmuma pieņemšanas termiņu nav iespējams ievērot, amatpersona to var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Taču, ja ir nepieciešams veikt ekspertīzi, administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
7. Kas drīkst iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem?
Ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ir tiesīga iepazīties pie administratīvās atbildības saucamā persona, cietušais (ja amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu), aizskartais mantas īpašnieks (attiecībā uz lēmumiem, kas attiecas uz rīcību ar mantu), eksperts (ar lietas materiāliem, kuri attiecas uz ekspertīzes priekšmetu) un prokurors, kā arī administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieki tiesā.
8. No kura brīža tiek skaitīts divu gadu noilguma termiņš administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, ja iegādātas preces, pakalpojumi vai būvdarbi, nepiemērojot publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma procedūras vai citu šajos normatīvajos aktos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību?
Ja ir noslēgts līgums, tad divu gadu noilguma termiņš skaitāms no līguma noslēgšanas dienas, ja līgums nav noslēgts, katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, ja preces, pakalpojumi vai būvdarbi tiek iegādāti, pamatojoties uz izrakstītajiem rēķiniem, divu gadu noilguma termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pieņemts lēmums par pēdējā izrakstītā rēķina apmaksu.
Ja līgums noslēgts vai darījums veikts (izrakstīts pēdējais rēķins) pirms 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, noilguma termiņš skaitāms atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam (6 mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas).
9. Kas ir resoriskā pārbaude?
Resoriskās pārbaudes mērķis ir iegūt konkrētas un pietiekamas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. To uzsāk vai nu pēc IUB iniciatīvas, vai arī pamatojoties uz saņemtajām ziņām, kas nav pietiekamas, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu.
Resoriskās pārbaudes ietvaros tiek izvērtēta pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja rīcības atbilstība publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajiem aktiem, ņemot vērā PIL 84. – 88.pantā, SPSIL 90. – 94.pantā, ADJIL 73. – 77.pantā, PPPL 123. – 127.pantā noteiktos pārkāpumus.
Resoriskās pārbaudes rezultātā tiek pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu vai lēmums par resoriskās pārbaudes izbeigšanu, ja nav iegūtas konkrētas un pietiekamas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, lai varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, vai ir konstatēti apstākļi, kas nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu.
10. Ja administratīvā atbildība tiek piemērota vairākām personām (piemēram, vairākiem iepirkuma komisijas locekļiem par nolikumā izvirzīto atlases prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā vienā iepirkumā vai iepirkuma procedūrā), vai lietas izskatīšana notiek visām minētajām personām kopā?
Nē. Ja pie administratīvās atbildības tiek saukti vairāki iepirkuma komisijas locekļi, par katra iepirkuma komisijas locekļa rīcību veic atsevišķu administratīvā pārkāpuma procesu. Katram iepirkuma komisijas loceklim lietas izskatīšana ir savā laikā.
11. Vai uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu var ierasties tikai personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības aizstāvis?
Nē, aizstāvis var piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā tikai kopā ar personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Administratīvās atbildības likuma 53.panta otrajā daļā citastarp noteikts, ka aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.
12. Kādā nolūkā IUB apstrādā personas datus no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās datorprogrammas „Personu datu pārlūks”?
Personas datu apstrādes nolūks ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un soda piemērošana, tai skaitā komunikācijas nodrošināšana ar personu. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir noteikts likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 5.pantā, kā arī PIL 66.panta pirmās daļas 4.punktā un 89.pantā, SPSIL 95.pantā, PPPL 128.pantā un ADJIL 78.pantā.