Informācija Skaidrojumi

Skaidrojums atjaunots un papildināts! (06.05.2022.)

Ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā.

Atbilstoši publisko iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai.

Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko ieprikumu likuma [1] (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma[2]) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai.

Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem orientēties minētajos likumos noteiktajās normās un tās piemērot atbilstoši. 

Prakses piemēri

Pasūtītājam pirms grozījumu veikšanas noslēgtā iepirkuma līgumā jāpārliecinās, vai grozījumi ir pamatoti un objektīvi nepieciešami līguma pabeigšanai. Līgumslēdzējam jāiesniedz izvērsts un objektīvi pamatots skaidrojums. 

Skatīt papildus: 


[1] Publisko iepirkumu likuma 2. pants, 60. pants un 61. pants
[2] Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2. pants, 65. pants un 66. pants