Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā par Publisko iepirkumu Eiropa Savienībā desmit gados laikposmā līdz 2021.gadam būvdarbu, preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanā novērtējusi konkurences līmeni publiskajā iepirkumā ES vienotajā tirgū (tajā skaitā par Latviju). Revīzija veikta, lai sniegtu ieskatu un palielinātu informētību par konkurences līmeni publiskajā iepirkumā piecus gadus pēc termiņa, kurā publiskā iepirkuma direktīvas bija jātransponē valstu tiesību aktos. Eiropas Komisija arī sniegusi atbildes uz minēto Īpašo ziņojumu.
Būtiskākie Eiropas Revīzijas palātas ieteikumi Eiropas Komisijai:
- precizēt un sarindot prioritārā secībā publiskā iepirkuma mērķus;
- novērst nepilnības vāktajos publiskā iepirkuma datos;
- uzlabot savus uzraudzības rīkus, lai sekmīgāk veiktu analīzi;
- padziļināt pamatcēloņu analīzi un ierosināt pasākumus ar mērķi pārvarēt galvenos šķēršļus konkurencei publiskajā iepirkumā.
IUB vadītājs Artis Lapiņš:
Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā atspoguļotā problemātika saistībā ar konkurences līmeni un šķēršļu konkurencei novēršanu, rādītājiem par “vienu piedāvājumu”, mazo un vidējo uzņēmumu dalību iepirkumos, kā arī zemākas cenas īpatsvaru, tāpat datu pieejamību ir vairākkārt apspriesta un Latvijas situācija nav unikāla.
Latvija ziņojumā atspoguļoto datu kontekstā kopumā uz pārējo dalībvalstu fona ir viduspunktā, atsevišķos rādītājos mūsu situācija salīdzinoši vērtējama pat ļoti pozitīvi. Vienlaikus jāpatur prātā, ka dati par “vienu piedāvājumu”, kā arī zemākās cenas īpatsvaru ir atspoguļoti par laika periodu līdz 2021. gadam, un saistībā ar mērķi uzlabot šos rādītājus 2023.gada 1.janvārī stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Vienlaikus aicinu ikvienam izmantot iespēju un salīdzināt datus par Latviju ar citu valstu datiem Eiropas Revīzijas palātas sagatavotajā publiskā iepirkuma datu infopanelī.
Revīzijā konstatēts, ka Eiropas Komisijai ir jāuzlabo publiskā iepirkuma uzraudzība, jo par piešķirtajiem līgumiem savākto datu pilnīgums joprojām ir nepietiekams un ne visi dati ir precīzi. Tādējādi Eiropas Komisijai iepirkumu datu nepilnību novēršanai būs liels izaicinājums nepalielināt administratīvo slogu. Eiropas Komisija savā atbildē norāda, ka datu sniedzējiem, t.i., pasūtītājiem, ir izšķirīga nozīme datu kvalitātes un pilnīguma nodrošināšanā. Pirms vairākiem gadiem Komisija uzsāka divus svarīgus projektus, kas saistīti ar datu un uzraudzības instrumentu kvalitāti un pilnīgumu. Minētie projekti ir e-veidlapas un publiskā iepirkuma datu telpa. E-veidlapas ir publiskā iepirkuma digitālās pārveides kodols, savukārt datu telpā tiks apkopoti dati par iepirkuma procedūrām – sagatavošanos iepirkuma procedūrām, uzaicinājumiem un rezultātiem, kas pašlaik dalībvalstu līmenī ir izplatīti dažādos formātos. Līdz ar jauno e-veidlapu ieviešanu jau šobrīd ikviens pasūtītājs līdzdarbojas Latvijas sniegto datu kvalitātes uzlabošanā. Plānots arī nodrošināt datu par Latvijas publiskajiem iepirkumiem pieejamību Eiropas publiskā iepirkuma datu telpā, kurā arī būs pieejama virkne rīku datu salīdzinošai un analītiskai izvērtēšanai.
Eiropas Revīzijas palātas sagatavotais publiskā iepirkuma infopanelis