Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulas (ES) 2024/1735 par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Neto nulles emisiju industrijas akts (turpmāk – NZIA)) 25. pants nosaka īpašas prasības publiskajiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir noteiktas neto nulles emisiju tehnoloģijas.
NZIA 25. panta prasības attiecas uz publiskā iepirkuma procedūrām, kuru iepirkuma priekšmets ir NZIA 4. panta 1. punkta a)-k) apakšpunktā minētās neto nulles emisiju tehnoloģijas (piemēram, sauszemes vēja enerģijas tehnoloģijas, saules enerģijas tehnoloģijas, akumulatoru un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas), kā arī uz būvdarbu līgumiem un būvdarbu koncesijām, kuru izpildē tiek izmantotas minētās tehnoloģijas. Pakāpeniska NZIA piemērošana norit jau kopš 2024. gada 29. jūnija un saskaņā ar NZIA 49. pantā noteiktajiem pārejas noteikumiem līdz 2026. gada 30. jūnijam NZIA 25. panta 1. punktā paredzētās minimālās obligātās prasības attiecībā uz vidisko ilgtspēju bija piemērojamas tikai centralizēto iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena sasniedza 25 miljonus euro.
No 2026. gada 30. jūnija minimālās obligātās prasības attiecībā uz vidisko ilgtspēju ir jāņem vērā arī publiskā iepirkuma procedūrās, kas ietilpst NZIA piemērošanas jomā un kuru paredzamā līgumcena sasniedz attiecīgās Eiropas Savienības publisko iepirkumu robežvērtības. No NZIA 25. panta izriet pasūtītāja pienākums publiskajos iepirkumos izvirzīt trīs veidu prasības.
Pirmkārt, jāpiemēro minimālās obligātās prasības attiecībā uz vidisko ilgtspēju, kā tas tiek noteikts Eiropas Komisijas īstenošanas aktā. Eiropas Komisija 2026. gada 20. martā ir pieņēmusi Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2026/718, kurā noteiktas minimālās vidiskās ilgtspējas prasības atsevišķu neto nulles emisiju tehnoloģiju iepirkumiem, konkrēti, attiecībā uz sauszemes vēja enerģijas un atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijām. Šīs minimālās prasības pasūtītājs ietver tehniskajā specifikācijā vai līguma izpildes nosacījumos.
Otrkārt, piemēro vismaz vienu no Regulas 25. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem: 1) uz sociāliem vai ar nodarbinātību saistītiem apsvērumiem balstīti līguma izpildes nosacījumi; 2) atbilstība piemērojamām kiberdrošības prasībām, kas paredzētas kibernoturības regulā (Kibernoturības akts, kuru pilnā apmērā piemēros no 2027. gada 11. decembra; 3) konkrētas līgumsaistības un sekas attiecībā uz attiecīgo neto nulles emisiju tehnoloģijas līguma komponentu savlaicīgu piegādi.
Treškārt, izvirza Regulas 25. panta 7. punktā ietverto noturības prasību, ja Eiropas Komisija ir konstatējusi pārlieku atkarību no kādas trešās valsts piegādēm. NZIA 25. panta 7. punktā noteiktās noturības prasības piemēro tikai tām neto nulles emisiju tehnoloģijām un to būtiskākajām sastāvdaļām, kuru piegādēs ES ir būtiska atkarība no kādas trešās valsts. Šo tehnoloģiju galveno sastāvdaļu saraksts noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2025/1178, un tas tiek izmantots, lai vērtētu piedāvājuma ieguldījumu piegāžu noturībā. Komisija katru gadu publicē informāciju par to, kādā mērā Eiropas Savienība ir atkarīga no neto nulles emisiju tehnoloģiju un to būtisko sastāvdaļu piegādes. Pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemērojot NZIA noturības prasības, jābalstās uz šo Komisijas paziņojumu un nav pašiem jāveic piegādes atkarību aprēķini. Šo paziņojumu Komisija katru gadu aktualizēs. Ja konkrēta tehnoloģija vai tās būtiska sastāvdaļa Komisijas paziņojumā nav norādīta, pasūtītājs var uzskatīt, ka uz to neattiecas augstas piegādes atkarības risks un NZIA 25. panta 7. punkta noturības prasības nav piemērojamas.
IUB aicina iepazīties arī ar Eiropas Komisijas vadlīnijām NZIA 25. panta piemērošanai. Tāpat atgādinām, ka pasūtītāja ērtībai pieejams Eiropas Komisijas izstrādāts rīks, lai tostarp noskaidrotu, kāds ES jomas regulējums var attiekties uz konkrēto iepirkuma priekšmetu.