izvēlne

Aktuāli:

Telefonkonsultācijas darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un Iepirkumu uzraudzības biroja Darba kārtības noteikumiem pirmssvētku darbdienās Iepirkumu  uzraudzības biroja darba laiks ir no plkst. 8.30. līdz 15.00.

--------------------

Biežāk uzdotie jautājumi

Publisko iepirkumu likums (PIL)

Iepirkuma rīkošana

Vai pasūtītājam jāatklāj uzvarējušā pretendenta preces nosaukums, ja to pieprasa cits piegādātājs?

PIL 14.panta otrā daļa paredz, ka, paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.

Papildus pasūtītājam nepieciešams izvērtēt, vai pretendenta piedāvājumā iekļautā informācija ir izpaužama gan, ņemot vērā konkrēto iepirkuma stadiju, gan to, vai informācijas atklāšana varētu apdraudēt godīgu konkurenci. Pasūtītājam izvērtējums jāveic, sabalansējot nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci, kas var prasīt atturēties no informācijas izpaušanas, un tādu pārskatāmības līmeni, kas ļautu pārliecināties, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi. Atkarībā no konkrētā iepirkuma nosacījumiem attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu uzvarējušā pretendenta preces nosaukums var būt gan atklājama, gan neatklājama informācija.

Publicēts 11.07.2019.

Kādos gadījumos pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru saskaņā ar PIL 8.panta septītās daļas 1.punktu pēc atklāta vai slēgta konkursa?

Pasūtītājs var rīkot sarunu procedūru pēc atklāta vai slēgta konkursa, ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi un:

- atklātā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām;

Jāievēro – ja konstatēta pretendenta neatbilstība kvalifikācijas prasībām, sarunu procedūru piemērot nevar!

- slēgtā konkursā nav iesniegti pieteikumi vai iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi.

Publicēts 11.06.2019.

Ko nozīmē PIL 8.panta septītās daļas 1.punktā minētais termins „iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi”?

Jēdziens „iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi” tulkojams kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK 32.panta 2.punkta a) apakšpunktā noteikto, proti, ir iesniegti piedāvājumi, kam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt pasūtītāja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Pretstatā piedāvājumiem, kas neatbilst atsevišķām tehniskajā specifikācijā vai finanšu piedāvājumā izvirzītajām prasībām un kurus būtu iespējams uzlabot PIL 8.panta sestās daļas 5.punktā paredzētajā konkursa procedūrā ar sarunām, tie ir piedāvājumi, kas būtiski atšķiras no pasūtītāja izvirzītajām prasībām un liecina par to, ka attiecīgais pretendents iepirkuma priekšmetam atbilstošu piedāvājumu izteikt nevar.

Publicēts 11.06.2019.

Vai pasūtītājs publiska būvdarbu līguma gadījumā kā kvalifikācijas nosacījumu varētu piemērot PIL 44. panta trešajā daļā noteikto kritēriju, t.i., noteikt pretendenta atbilstību attiecīgajai būvkomersanta kvalifikācijas klasei?

Nē, prasība par būvkomersantu klasifikāciju publiskajos iepirkumos nav piemērojama, jo, neskatoties uz PIL pārejas noteikumu 4.punktā noteikto termiņu, Ministru kabineta noteikumi nav izdoti.

Skatīt arī Ekonomikas ministrijas skaidrojumu

Publicēts 30.05.2019.

Vai pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma termiņu, ja iepirkuma veikšanai piemēro PIL?

Saskaņā ar PIL 50.panta trešo daļu piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemtot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. PIL regulējums neparedz iespēju pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņu.

Publicēts 16.04.2019.

Vai pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru atbilstoši PIL 8.panta septītās daļas 1.punktam, ja atklātā konkursā pretendenti neatbilda kvalifikācijas prasībām?

Nē, minēto sarunu procedūru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja atklātā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām.

Publicēts 04.03.2019.

Kā iepirkuma procedūras nolikumā būtu nosakāms pretendenta pieredzes apliecināšanas periods, ja iepirkuma procedūra tiek izsludināta gada nogalē, bet pieteikumu/piedāvājumu atvēršana paredzēta nākamajā gadā?          

Nosakot pieredzes apliecināšanas periodu atbilstoši PIL 46. panta trešajai daļai, gadījumā, ja iepirkuma procedūras nolikums tiek sagatavots un iepirkuma procedūra izsludināta gada nogalē, pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties pieredzes apliecināšanas periodu noteikt, skaitot iepriekšējos gadus no tā gada, kurā iepirkuma procedūra tiek izsludināta, vai arī skaitot iepriekšējos gadus no tā gada, kad pieteikumi/piedāvājumi tiks atvērti.

Piemēram, pakalpojuma līguma gadījumā, izsludinot iepirkumu 2018. gada decembrī,

1) kā pieredzes apliecināšanas periodu nosaka 2017., 2016. un 2015. gadu (pieļaujot apliecināt pieredzi par 2018. gadu, kā arī 2019. gadā līdz pieteikumu/piedāvājumu iesniegšanas brīdim)

vai

2) kā pieredzes apliecināšanas periodu nosaka 2018., 2017. un 2016. gadu (pieļaujot apliecināt pieredzi 2019. gadā līdz pieteikumu/piedāvājumu iesniegšanas brīdim).

Publicēts 30.11.2018.

Kāda iepirkuma veikšanas kārtība piemērojama PIL 2.pielikumā iekļauto pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena nesasniedz 42 000 euro?

PIL 9.panta 20.daļa nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 10.pantā minētie iepirkuma līgumi.Attiecīgi pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu saskaņā ar iekšējiem iepirkumu vadības noteikumiem.

Lauzts iepirkuma līgums - vai pasūtītājam jārīko jauns iepirkums, vai pasūtītājs ir tiesīgs izvēlēties nākamo pretendentu, kas iesniedzis izdevīgāko piedāvājumu iepriekš rīkotajā iepirkumā?

Pasūtītājam jārīko jauns iepirkums.

Vai, piemērojot sarunu procedūru, pasūtītājam jālūdz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) saskaņojums?

PIL, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, neparedz pasūtītāja pienākumu saskaņot sarunu procedūras piemērošanu ar IUB.

Kā rīkoties, ja iepirkumā nav iesniegti piedāvājumi?

Ņemot vērā iepirkuma veidu, pasūtītājam ir tiesības rīkot

1) iepirkumu atbilstoši PIL 9.panta 21.daļai;

2) piemērot sarunu procedūru (PIL 8.panta septītās daļas 1.punkts);

3) rīkot atkārtotu PIL 10.panta iepirkumu, piemērojot PIL 32.panta trešās daļas nosacījumus.

Publicēts 12.07.2018.

Vai PIL 8.panta septītās daļas 1. un 3.punkts ir attiecināmi arī uz PIL 10.panta kārtībā veiktu iepirkumu?

Lai gan Likuma 8.panta septītās daļas 1. un 3.punktā ir konkrēti uzskaitītas iepirkuma procedūras, uz ko šie punkti attiecināmi, vienlaikus saskaņā ar Likuma 32.pantu pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, ja iepirkums atbilst kādam no Likuma 8.panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem, līdz ar to Birojs paskaidro, ka Likuma 8.panta septītās daļas 1. un 3.punkts pēc analoģijas ir attiecināms arī uz Likuma 10.panta kārtībā veiktu iepirkumu.

Publicēts 12.10.2018.

Vai iepirkuma līguma noslēgšanai jāpiemēro PIL regulējums, ja attiecīgo iekārtu var piegādāt tikai viens piegādātājs?

Jā, PIL regulējums jāpiemēro. Šādā gadījumā var rīkot PIL 8.panta septītajā daļā minēto sarunu procedūru, vai PIL 9.panta 21.daļas regulējumu, ja līgumcena ir mazāka par 42 000 euro.

Vai pasūtītājam PIL 10.panta pirmās daļas kārtībā rīkotam iepirkumam, kurš atbilst Likuma 32.panta trešās daļas nosacījumiem (netiek publicēts paziņojums PVS), jāpublicē iepirkuma dokumentācija pircēja profilā.

PIL 36.panta pirmā daļa nosaka, ka pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma papildu dokumentiem, kam tehnisku iemeslu dēļ vai tajos iekļautās informācijas vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska piekļuve, sākot ar attiecīgā iepirkuma izsludināšanas brīdi.

Ņemot vērā PIL regulējumu, pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt iepirkuma, kas veikts atbilstoši Likuma 10.panta pirmās daļas regulējumam, dokumentāciju pircēja profilā gadījumā, ja minētajam iepirkumam tiek piemērots PIL 32.panta trešās daļas regulējums un pasūtītājs, uzsākot iepirkumu, nepublicē paziņojumu par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem.

Publicēts 16.07.2018.

Vai pasūtītājs, organizējot iepirkumu PIL 9. vai 10.panta kārtībā, ir tiesīgs noteikt konkrētu piedāvājumu vērtēšanas kārtību, proti, paredzēt, ka sākotnēji tiek izvērtēti tehniskie un finanšu piedāvājumi, bet kvalifikācijas prasību atbilstība tiek vērtēta tikai tam pretendentam, kurš pēc tehniskā un finanšu piedāvājuma izvērtējuma kvalificējas kā iespējamais uzvarētājs?

Attiecībā uz PIL 9. vai 10.panta kārtībā veiktu iepirkumu PIL regulējums nenosaka konkrētu rīcību piedāvājumu vērtēšanai, līdz ar to pasūtītājs iepirkuma nolikumā var paredzēt iepirkuma komisijas tiesības vērtēt iesniegtos piedāvājumus analoģiski Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” 16.punktā noteiktajai kārtībai vai noteikt citu vērtēšanas kārtību.

Jāvērš uzmanība, ka pretendents, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, būtu nosakāms, visos piedāvājumos pārbaudot aritmētiskas kļūdas attiecībā uz cenas noteikšanu.

Publicēts 03.04.2018. (atjaunots 01.08.2018.)

Vai Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) regulējums ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūrā, kuras galvenais iepirkuma priekšmets (piemēram, būvdarbi) nav iekļauts Noteikumu 1.pielikumā, bet kāda no iepirkuma priekšmeta sastāvdaļām (piemēram, iekštelpu apgaismojums) ir prece vai pakalpojums, kuram Noteikumu regulējums piemērojams obligāti? 

Saskaņā ar Noteikumu regulējumu pasūtītājam attiecībā uz Noteikumu 1.pielikumā ietvertajām preču un pakalpojumu grupām ir pienākums piemērot Noteikumu prasības.

Līdz ar to pasūtītājam, veicot iepirkumu, kura ietvaros tiek iepirktas arī tādas preces vai pakalpojumi, uz kuriem obligāti attiecināmas zaļā publiskā iepirkuma prasības, ir pienākums uz noteikto iepirkuma priekšmeta daļu attiecināt Noteikumu 1.pielikumā ietvertās prasības attiecīgajai preču vai pakalpojumu grupai.

Piemēram, ja tiek organizēts būvdarbu iepirkums, kura ietvaros tiek veikta arī iekštelpu apgaismojuma nomaiņa, pasūtītājam ir pienākums, sagatavojot iekštelpu apgaismojuma nomaiņas tehnisko specifikāciju, iekļaut tajā norādījumus un vides aizsardzības pasākumu prasības, kas noteiktas Noteikumu 1.pielikumā attiecībā uz iekštelpu apgaismojuma nomaiņu vai renovāciju.

Publicēts 05.04.2018.

Kāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs pasūtītājam iepirkuma dokumentācijā būtu jānosaka, lai vienāda piedāvājumu novērtējuma gadījumā varētu izvēlēties uzvarētāju?

Vai pasūtītājs, ja tas sākotnēji iepirkuma dokumentācija nebija noteicis izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, ir tiesīgs to noteikt pēc piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas, ja tas nepieciešams uzvarētāja noteikšanai? 

PIL 51. panta septītās daļas regulējums paredz, ka pasūtītājam iepirkuma dokumentācijā jānorāda izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs, bet tā ir pasūtītāja prerogatīva izvēlēties tādu izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram pasūtītājs pieņems lēmumu par uzvarētāju, ja tiks konstatēts, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Tas var būt kāds no iepirkuma dokumentācijā iekļautajiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai PIL 51. panta septītajā daļā noteiktais, proti, atbilstība sociālās aizsardzības prasībām. Savukārt, ja kā vienīgais saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijs ir noteikta cena, tas var būt kāds cits objektīvs kritērijs, kas ļauj izvērtēt piedāvājumu priekšrocības attiecībā pret piedāvājumu kvalitāti vai piedāvātajiem līguma izpildes nosacījumiem.

Ja izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs sākotnēji iepirkuma dokumentācijā nav norādīts, pasūtītājs ir tiesīgs kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt no piedāvājuma izrietošu ar līguma izpildi saistītu kritēriju, piemēram, papildu samaksu par steidzama sūtījuma piegādi.

Izloze kā metode uzvarētāja noteikšanai līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā izmantojama tikai tādos gadījumos, kad nolikumā norādītie tehniskie, finanšu vai atlases kritēriji nav bijuši pietiekami uzvarētāja noteikšanai. Izloze nav nosakāma kā vienīgā vai primārā metode uzvarētāja noskaidrošanai līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā. Gadījumā, ja tiek piemērota izloze, pasūtītājs nodrošina izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu. Šaubu novēršanu no pretendentu puses var nodrošināt ieinteresēto pretendentu klātbūtne pašā izlozē. Izlozes ticamību lielā mērā var nodrošināt arī procesā neieinteresētu personu klātbūtne, kuras var apliecināt nejaušības principa ievērošanu.

Publicēts 17.04.2018. (precizēts 08.07.2019.)

Vai pasūtītājs kā avansa maksājuma un garantijas laika nodrošinājumu ir tiesīgs prasīt tikai bankas garantiju?

Nē, jebkuru saistību izpildes nodrošinājumu piegādātājs ir tiesīgs iesniegt bankas garantijas vai apdrošināšanas polises veidā, jo PIL 50. panta ceturtās daļas regulējums, kas paredz piegādātāja tiesības izvēlēties saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanas veidu, attiecas uz visu veidu saistību izpildes nodrošinājumiem, tai skaitā līguma izpildes nodrošinājumu, avansa maksājuma, garantijas laika nodrošinājumu, kā arī ieturējuma naudas nodrošinājumu.

Publicēts: 24.04.2018.

Vai ir pieļaujams saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vērtēt saistību izpildes nodrošinājuma veidu (bankas garantija vai apdrošināšanas polise)?

Nē, saskaņā ar PIL 51. panta otrās un trešās daļas regulējumu nav pamatoti noteikt tādu saimnieciski  visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju, kura ietvaros tiek vērtēts, vai iesniegtais saistību izpildes nodrošinājums ir iesniegts bankas izdotas garantijas formā vai arī apdrošināšanas sabiedrības izsniegtas polises formā. Šāds kritērijs nav saistīts ar iepirkuma līguma priekšmetu.

Publicēts: 24.04.2018.

Vai iepirkuma līguma darbības termiņā atbilstoši PIL 60.panta ceturtās daļas nosacījumiem ieskaitāms arī garantijas termiņš? 

Garantijas termiņu (ja tajā neveic tādus darbus, kas nav garantijas nodrošināšana, piemēram, tehniskā apkopes, uzturēšanu), neieskaita līguma izpildes termiņā.

Publicēts 23.07.2018.

Vai pasūtītājam jāsummē to preču vai pakalpojumu līgumcena, kas tiek iegādāta Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-pasūtījumu apakšsistēmā, ar to tās pašas grupas preču vai pakalpojumu līgumcenu, kas nav pieejamas EIS?

EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā iegādāto preču vai pakalpojumu līgumcena ir nodalāma no ārpus EIS iegādājamo preču līgumcenas. Līdz ar to pasūtītājam, veicot iepirkumu to preču vai pakalpojumu iegādei, ko tas neiegādājas EIS, nav jāņem vērā EIS iegādāto preču vai pakalpojumu līgumcena.

Publicēts 23.07.2018.

Vai gadījumā, kad tehniskajā specifikācijā ir ietverta atsauce uz konkrētu standartu vai zīmolu (PIL 20.panta piektās daļas 2.punkts vai sestā daļa), pierādījumi par ekvivalenci jāiesniedz kopā ar piedāvājumu vai tos var pieprasīt iesniegt vēlāk

Lai gan ne PIL, ne arī Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” nav noteikta konkrēta kārtība un brīdis, kad jāiesniedz pierādījumi par ekvivalenci, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 12.jūlija spriedumā lietā C‑14/17 norādītajam, ja iepirkuma dokumentācijā iekļautajās tehniskajās specifikācijās ir atsauce uz īpašu preču zīmi, izcelsmi vai ražošanu, pasūtītājam ir jāprasa, lai pretendents jau savā piedāvājumā sniegtu pierādījumus par tā piedāvāto produktu līdzvērtību.

Publicēts 06.08.2018.

Vai komercsabiedrība (piemēram, SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības publiskajos iepirkumos?

Komercsabiedrība (SIA), kuras dalībnieks ir pašvaldības deputāts, drīkst piedalīties konkrētās pašvaldības iepirkumā, kurā atklāti izsludināta pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšana (piemēram, atklāts vai slēgts konkurss, Publisko iepirkumu likuma 9.panta kārtībā rīkots iepirkums).

Sīkāks skaidrojums

Publicēts 20.08.2018.

Kuriem PIL un SPSIL subjektiem iepirkuma līguma slēgšanai uz laiku, kas ilgāks kā 5 gadi, jāsaņem PIL 60.panta ceturtās daļas 2.punktā vai SPSIL 65.panta ceturtās daļas 2.punktā minētā atļauja?

Minēto normu regulējums ir tulkojams šauri, līdz ar to attiecīgās atļaujas saņemšana ir attiecināma tikai uz tiešās valsts pārvaldes un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm.

Subjektiem, kas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu nav ne tiešās valsts pārvaldes, ne pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, ir tiesības noslēgt līgumu uz laiku, kas ilgāks par 5 gadiem, ja tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ, bez šādas atļaujas saņemšanas.

Publicēts 27.09.2018.

Izslēgšanas nosacījumi

Vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 panta pirmās daļas regulējums ir piemērojams gadījumā, ja metu konkursa rezultātā netiek slēgts iepirkuma līgums?

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 panta pirmās daļas regulējums paredz sankciju pārbaudi attiecībā uz kandidātu vai tādu pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, savukārt saskaņā ar PIL 1.panta 18.punktā noteikto definīciju metu konkurss pasūtītājam dod iespēju iegūt metu vai plānu.

Līdz ar to pārbaude par piemērotajām sankcijām nav jāveic, taču pārbaude ir obligāta sarunu procedūrā ar metu konkursa uzvarētājiem, ja tāda pēc metu konkursa rīkota.

Publicēts 11.06.2019.

Uz kuru datumu jāpārbauda PIL 42.panta pirmajā daļā minēto izslēgšanas nosacījumi (izņemot nodokļu parādus) apakšuzņēmējam slēgtā konkursā, kas norādīts tikai iesniedzot piedāvājumu?

PIL 42.panta pirmajā daļā minēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudi (izņemot nodokļu parādus) pasūtītājs veic uz dienu, kas ir noteikta kā pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena.

Publicēts 16.04.2019.

Vai ārvalstīs reģistrēta vai pastāvīgi dzīvojoša kandidāta vai pretendenta apliecinājums, kur notariāli apliecināts ir tikai paraksta īstums, ir uzskatāms par atbilstošu PIL 42.panta divpadsmitajā daļā paredzētajam dokumentam – apliecinājumam zvērinātam notāram?

Jā, šāds apliecinājums ir atbilstošs PIL 42. panta divpadsmitās daļas nosacījumiem. Vienlaikus pasūtītājam ir jāņem vērā, ka šādu apliecinājumu tas ir tiesīgs pieņemt vienīgi tādā gadījumā, ja ir pārliecinājies, ka dokumenti, ar ko apliecināt izslēgšanas noteikumu neesību attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kandidātu vai pretendentu, netiek izdoti vai arī tie nav pietiekami.

Publicēts 18.03.2019.

Uz kuru datumu pasūtītājam jāveic PIL 9.panta astotajā daļā un PIL 42.panta pirmajā daļā minēto izslēgšanas nosacījumu (izņemot nodokļu parādus) pārbaude?

PIL 9.panta astotajā daļā un PIL 42.panta pirmajā daļā minēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudi (izņemot nodokļu parādus) pasūtītājs veic uz dienu, kas ir noteikta kā pieteikumu/piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena.

Publicēts 24.04.2018.

Par kādiem datumiem pārbaudāmi PIL noteiktie izslēgšanas nosacījumi attiecībā uz nodokļu nomaksu?

(PIL 9.panta astotās daļas 2.punkts un PIL 42.panta pirmās daļas 2.punkts)

Pārbaudi par nodokļu parādu neesamību veic par diviem datumiem:

1) pieteikuma /piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā

UN

2) dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Vai sarunu procedūrā jāpārbauda PIL 42.pantā noteiktie izslēgšanas nosacījumi?

Jā, sarunu procedūras gadījumā PIL 42.panta pirmajā daļā noteiktos izslēgšanas nosacījumus pārbauda attiecībā uz katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atbilstoši PIL 42.panta 14.daļas 3.punktā noteiktajam.

Publicēts 16.07.2018.

Kā pārbaudīt izslēgšanas noteikumus attiecībā uz atvasinātām publiskām personām? (universitātes, institūtiem, utt.)

Ja informācija par izslēgšanas nosacījumu esamību/neesamību ir pieejama publiskās datubāzēs, pasūtītājs to pārbauda šajās datubāzē, savukārt, ja publiskajās datubāzēs informācija nav pieejama, pasūtītājs lūdz pretendentam iesniegt apliecinājumu vai pierādījumus, ka uz attiecīgo personu neattiecas izslēgšanas nosacījumi.

Vai pasūtītājs, vērtējot ārvalstu pretendentu atbilstību PIL 9.panta astotās daļas un 42.panta pirmās daļas izslēgšanas nosacījumiem, ir tiesīgs ņemt vērā ārvalstu pretendenta iesniegtās kompetento institūciju izziņas, ja tajās nav norādīti konkrēti datumi, uz kuriem pasūtītājam būtu jāveic izslēgšanas nosacījumu pārbaude. 

Birojs norāda, ka saskaņā ar PIL 41.panta trešo daļu ārvalstu kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu. Līdz ar to, ņemot vērā PIL regulējumu, pasūtītājam ir jāpieņem tādu ārvalstu kompetento institūciju izziņas, kuru derīguma termiņš ir atbilstošs PIL 41.panta trešajā daļā noteiktajam. Ja iesniegtā izziņa vienlaikus aptver datumus (minētie datumi iekrīt izziņas derīguma termiņā), uz kuriem pasūtītajam būtu jāveic izslēgšanas nosacījumu pārbaude, šāda ārvalstu kompetento institūciju izziņa ir uzskatāma par izslēgšanas nosacījumu neesības apliecinājumu PIL 42. panta izpratnē (analoģisks skaidrojums attiecas arī uz PIL 9. panta kārtībā veiktu iepirkumu). 

Publicēts 12.02.2018.

Attiecībā uz kuriem datumiem pasūtītājam jāpārbauda izslēgšanas nosacījumi pretendenta saskaņā ar PIL 42. panta septītās daļas regulējumu nomainītajam apakšuzņēmējam?

Pretendenta nomainītajam apakšuzņēmējam izslēgšanas nosacījumi pārbaudāmi uz tiem pašiem datumiem, kad izslēgšanas nosacījumu pārbaude veikta pretendentam un sākotnēji pretendenta piedāvājumā norādītajam apakšuzņēmējam, proti, uz piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējo dienu un uz dienu, kad pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Publicēts 12.03.2018.

Attiecībā uz kuriem datumiem jāveic izslēgšanas nosacījumu pārbaude gadījumos, kad iepirkuma līguma izpildes laikā tiek nomainīts apakšuzņēmējs vai tiek iesaistīts jauns apakšuzņēmējs, kura veicamo darbu apjoms pārsniedz 10% no kopējās iepirkuma līguma vērtības (PIL 62. panta piektā daļa)?

Izslēgšanas nosacījumu pārbaude veicama attiecībā uz to datumu, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam līguma izpildes nodrošināšanai nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju, vai arī attiecībā uz datumu, kad pasūtītājs no piegādātāja ir saņēmis lūgumu veikt apakšuzņēmēja nomaiņu vai jauna apakšuzņēmēja piesaisti. Konkrēta pārbaudes datuma noteikšana ir pasūtītāja kompetence, to norādot noslēdzamajā iepirkuma līgumā.

Publicēts 12.03.2018.

Vai pasūtītājam obligāti jāsaglabā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegūtās izziņas par izslēgšanas noteikumu pārbaudi?

Ņemot vērā to, ka PIL neuzliek par pienākumu pasūtītājam izdrukāt EIS izziņas, kā arī ievērojot to, ka EIS tiek saglabāta informācija par pasūtītāja veiktajām darbībām EIS, pasūtītājs EIS pieprasītās (iegūtās) izziņas par izslēgšanas noteikumu pārbaudi var nesaglabāt un nedrukāt, bet iepirkuma vai iepirkuma procedūras protokolā norādīt izslēgšanas noteikumu pārbaudes rezultātus un iegūtās izziņas numuru.

Publicēts 20.04.2018.

Vai pretendenta piesaistītais speciālists ir uzskatāms par apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras spējām pretendents balstās, un vai attiecībā uz piesaistīto speciālistu pārbaudāmi izslēgšanas noteikumi.

Pretendenta speciālisti PIL izpratnē nav uzskatāmi par apakšuzņēmējiem vai personām, uz kuru iespējām pretendents balstās, bet gan atzīstami par piegādātāja resursiem, kas apliecina piegādātāja profesionālās spējas, un attiecībā uz pretendenta piesaistītajiem speciālistiem PIL 9.panta astotajā daļā vai 42.pantā noteiktie izslēgšanas noteikumi nav jāpārbauda.

Publicēts 20.06.2018.

Vai pasūtītājam jāveic PIL 9.panta astotajā daļā un PIL 42.panta pirmajā daļā noteikto izslēgšanas noteikumu pārbaude mātes uzņēmumam, ja kandidāts vai pretendents ir komersanta filiāle? 

 

Filiāle nevar patstāvīgi uzņemties saistības kā tiesību subjekts, bet tikai komersanta vārdā, līdz ar to saistības juridiski ir uzņēmies pats mātes uzņēmums. Tā kā par tiesību subjektu ir uzskatāms mātes uzņēmums, uz mātes uzņēmumu attiecināmi PIL noteiktie izslēgšanas noteikumi. Ja filiāle informāciju, kas pasūtītājam nepieciešama, lai veiktu izslēgšanas noteikumu pārbaudi, nav norādījusi pieteikumā vai piedāvājumā, pasūtītājs šo informāciju pieprasa no filiāles.

Publicēts 26.07.2018.

Iepirkuma līguma noslēgšana

Vai pasūtītājam, kurš 2017. gada beigās ir izsludinājis iepirkuma procedūru ar paredzamo līgumcenu virs Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām (pakalpojumu un piegādes līgumiem 135 000 euro), jāpublicē līguma teksts savā pircēja profilā, ja līgums tiek slēgts pēc 2018.gada 1.janvāra un līguma summa nesasniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības (pakalpojumu un piegādes līgumiem 144 000 euro), ņemot vērā to, ka minētās robežvērtības ar 2018.gada 1.janvāri ir paaugstinātas?

Saskaņā ar PIL 60.panta desmito daļu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums vai tā grozījumi, pasūtītājs savā pircēja profilā ievieto attiecīgi iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās pamattekstu vai uz vispārīgās vienošanās pamata noslēgta iepirkuma līguma tekstu, ja līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

Līdz ar to pasūtītājam, kurš 2017.gada beigās ir izsludinājis iepirkuma procedūru, kuras paredzamā līgumcena bija noteikta virs tolaik spēkā esošajām Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām (pakalpojumu un piegādes līgumiem 135 000 euro), bet, kurš iepirkuma līgumu slēdz pēc 2018.gadā 1.janvāra, kad Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības tika paaugstinātas (pakalpojumu un piegādes līgumiem 144 000 euro), nerodas pienākums publicēt savā pircēja profilā noslēgtā iepirkuma līguma tekstu, ja noslēgtā iepirkuma līguma līgumcena nesasniedz Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību (pakalpojumu un piegādes līgumiem 144 000 euro). 

Publicēts 01.03.2018.

Līguma publicēšana un grozījumi

Vai pasūtītājam pircēja profilā jāpublicē iepirkuma līgums un iepirkuma līguma grozījumi, ja iepirkuma līgums noslēgts pirms PIL 60.panta desmitās daļas jaunās redakcijas spēkā stāšanās (13.03.2019.), savukārt iepirkuma līguma grozījumi veikti pēc dienas, kad stājusies spēkā PIL 60.panta desmitās daļas jaunā redakcija?

Saskaņā ar PIL 60.panta desmito daļu un Pārejas noteikumu 13.punktā noteikto regulējumu, ja  pasūtītājs iepirkuma līgumā, kas noslēgts, pirms šīs normas spēkā stāšanās dienas, iepirkuma līguma grozījumus veic pēc dienas, kad stājusies spēkā PIL 60.panta desmitās daļas jaunā redakcija, pasūtītājam pircēja profilā jāpublicē iepirkuma līgums un grozījumi. Attiecīgi minētie dokumenti publicējami arī gadījumā, ja iepirkuma līgums iepriekš nebija jāpublicē.

Publicēts 11.06.2019.

Vai pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt līguma izpildes termiņu, ja tiek veikti papildu darbi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 61.panta trešās daļas 2. punktu?

Ja papildu darbus nav iespējams veikt līgumā paredzētā termiņa ietvarā, pasūtītājs ir tiesīgs to pagarināt tādā apmērā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams papildu darbu veikšanai.

Publicēts 18.03.2019.

Vai pasūtītājam, veicot grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēgts līdz 2017.gada 28.februārim, ir pienākums ievērot spēkā esošā PIL regulējuma 60. panta desmitās daļas nosacījumu un publicēt līguma grozījumu tekstu savā pircēja profilā? 

Pasūtītājam no 2017.gada 1.marta, veicot grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēgts līdz 2017.gada 28.februārim, ir jāņem vērā spēkā esošais PIL regulējums gan attiecībā uz līguma grozīšanu (PIL 61.pants), gan attiecībā uz līguma teksta publicēšanu (PIL 60.panta desmitā daļa). Proti, gadījumos, kad sākotnēji noslēgtā iepirkuma līguma vērtība pārsniedz MK noteiktās līgumcenu robežvērtības, pasūtītājam iepirkuma līguma grozījumu teksts ir jāpublicē savā pircēja profilā.

Publicēts: 18.01.2017.

Kā rīkoties pasūtītājam, ņemot vērā izmaiņas likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (no 2018.gada 1.janvāra ir palielinājusies darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likme), proti, vai pasūtītājam ir jāveic grozījumi noslēgtajos līgumos?

Kā rīkoties situācijā, ja iepirkuma līgums vēl nav noslēgts?

1. Primāri grozījumu veikšanas kārtību un iespējamību nosaka iepirkuma līgums (piemēram, vai un kādos gadījumos pasūtītājam ir pienākums vai tiesības grozīt līgumu). Pasūtītājs izvērtē grozījumu nepieciešamību un pieļaujamību, ņemot vērā arī pasūtītāja budžeta iespējas un projekta īstenošanas noteikumus

2. Pasūtītājs var veikt grozījumus līgumā, ja, piemēram, būvdarbu līgums noslēgts atbilstoši LBN 501-15 noteiktajām tāmes formām, kurās atsevišķi ir izdalīta darba devēja sociālā nodokļa likme (23,59%), bet līgums tiek pildīts arī 2018.gadā tad var veikt pārrēķinu šajā tāmes pozīcijā, piemērojot spēkā esošo darba devēja sociālā nodokļa likmi (24,09%), un šādi grozījumi nebūs uzskatāmi par būtiskiem grozījumiem.

3. Ja iepirkuma līgums vēl nav noslēgts un atbilstoši finanšu tāmes formai atsevišķi ir izdalīta darba devēja sociālā nodokļa likme (23,59%), pasūtītājs veic pārrēķinu pretendenta finanšu piedāvājumā un vērtē labotos finanšu piedāvājumus.

4. Ja noslēgtajā līgumā (tāmē) nav atsevišķi izdalīta darba devēja sociālā nodokļa likme, nav objektīvi nosakāms grozījumu apmērs un šādi grozījumi vērtējami kā būtiski. Ja līgumā objektīvi ir nepieciešami būtiski grozījumi, tie pieļaujami tikai PIL noteiktajos gadījumos (piemēram, līdz 10 vai 15% saskaņā ar PIL 61.panta piektās daļas regulējumu).

Publicēts 05.03.2018

Metu konkurss 

Vai metu konkursa nolikumā var tikt izdarīti grozījumi?

Ne PIL, ne arī Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” nav paredzēta iespēja un kārtība, kādā metu konkursa nolikumā būtu veicami grozījumi. Līdz ar to metu konkursa nolikums nav grozāms.

Publicēts 19.04.2018.

Vai metu konkursā var tikt pagarināts metu iesniegšanas termiņš?

Vienlaikus ir jānošķir grozījumu veikšana metu konkursa nolikumā no metu iesniegšanas termiņa pagarināšanas.

Pasūtītājam ir tiesības pagarināt metu iesniegšanas termiņu saskaņā ar PIL 35.panta ceturto daļu, publicējot paziņojumu par izmaiņām vai papildu informāciju. Minētās tiesības cita starpā izriet no paziņojumā par izmaiņām vai papildu informāciju sniegtās iespējas.

Metu iesniegšanas termiņa pagarinājums nav uzskatāms par grozījumiem metu konkursa nolikumā.

Publicēts 19.04.2018.

Vai metu konkursā jāpārbauda izslēgšanas noteikumi atbilstoši PIL 42.pantam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” 3. nodaļai metu konkursā vērtē dalībnieku profesionālo kvalifikāciju, savukārt PIL 42. pantā ir noteikta kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu pārbaudes kārtība, un, tā kā ne PIL, ne minētajos noteikumos nav noteikts, ka attiecībā uz metu konkursa dalībniekiem būtu jāpārbauda izslēgšanas noteikumi, izslēgšanas noteikumi atbilstoši PIL 42.pantam metu konkursā nav jāpārbauda.

Publicēts 08.11.2018.

 

Ievietots: 19.11.2017. Aktualizēts: 11.06.2019.

UZ AUGŠU