Pārkāpumi

Saskaņā ar dibināšanas līgumu Komisija ir atbildīga par to, lai Eiropas Kopienas tiesības tiktu ieviestas korekti. Kā EK uzraugam, Komisijai ir funkcija uzsākt pārkāpumu procedūras saskaņā ar EK līguma 226.pantu pret dalībvalsti, kura pēc Komisijas uzskatiem ir pārkāpusi Eiropas Kopienas tiesības, it īpaši preču brīvas aprites principu. Komisija var mēģināt pārtraukt pārkāpumu un, ja nepieciešams, iesniegt sūdzību tiesā.

Jebkurš var iesniegt sūdzību pret dalībvalsti par jebkuru valsts pasākumu (likumu, noteikumiem vai administratīvu darbību) vai administratīvo kārtību, kuru viņš/-a uzskata par nesavienojamu ar Eiropas Kopienas tiesībām. Jebkurā gadījumā, Komisijas dienesti, pamatojoties uz Komisijas noteikajiem noteikumiem un prioritātēm, kā uzsākt un uzturēt sankciju procedūras, var lemt par to, vai turpināt darbību pie sūdzības.

Kad Komisija izlemj uzturēt sūdzību, tā atļauj dalībvalstij aizstāvēt savu viedokli attiecībā uz konstatētajiem faktiem sūdzībā un Komisijas sākotnējo juridisko novērtējumu, kas izteikts oficiālas brīdinājuma vēstules formā.

Viedolis izsaka Komisijas uzskatu, ka pārkāpums eksistē un lūdz dalībvalsti to likvidēt noteikta laika perioda ietvaros. Tas ir pamatojoties uz brīdinājuma vēstuli un ir nepieciešams, ja nav saņemta atbilde uz oficiālo brīdinājuma vēstuli vai dalībvalsts viedoklis, kas pausts atbildē uz oficiālo brīdinājuma vēstuli, nevar tikt uzskatīts par pieņemamu. Jebkurā gadījumā nekas nevar atturēt Komisijas dienestus no pārrunām ar dalībvalsti visas pārkāpuma procedūras laikā.

Ja no dalībvalsts netiek saņemta atbilde par viedokli vai arī, ja atbilde ir neapmierinoša, Komisijai ir iespēja iesniegt sūdzību Tiesā. Komisijas pienākums nav to darīt, bet praktiski Komisija vienmēr ir uzskatījusi, ka dalībvalstij, kura neņem vērā viedokli un neievieš likumdošanas aktus, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesībām, ir jāstājas Tiesas priekšā.

Visbeidzot, ir jāpasvītro, ka jebkuram Tiesas spriedumam nav ietekmes uz sūdzības iesniedzēja tiesībām, jo tā nekalpo tam, lai tiktu risināts atsevišķs gadījums. Tā vienīgi liek dalībvalstij ievērot Eiropas Kopienas tiesības. Tādēļ tas ir sūdzības iesniedzēja interesēs jebkuru labojumu padarīt pieejamu nacionālā līmenī, kas kā likums nodrošina viņam/-ai aizstāvēt savas tiesības vēl tiešāk. Kad ir noticis kaitējums, tikai nacionālās tiesas var lemt par zaudējumu atlīdzību no iesaistītajām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka individuāli pieprasījumi pēc kompensācijas ir jāierosina nacionālajās tiesās, skatīt 1996.gada 5.marta Tiesas spriedumu "Brasserie du pécheur SA" (Prāva C-46/93 un C-48/93).

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:61993J0046:EN:HTML
angliski un
http://curia.europa.eu/arrets/TRA-DOC-LV-ARRET-C-0046-1993-200406772-05_00.html
latviski.