Zaļais iepirkums

Zaļais publiskais iepirkums (turpmāk – arī ZPI) ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams:

• samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums) atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana – lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);

• veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūves pieejamību invalīdiem;

• panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

ES dalībvalstīs iepirkumu normatīvo ietvaru kopš 2004.gada veido divas publiskā iepirkuma direktīvas, kas paredz vides nosacījumu iekļaušanu iepirkuma procedūrās, ja iepirkums pārsniedz noteiktu robežlielumu (slieksni):

• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;

• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/17/EK , ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Minēto direktīvu prasības ir iestrādātas dalībvalstu nacionālajos likumos. Latvijā to nosaka attiecīgi Publisko iepirkumu likums un Sabiedrikso pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Ar direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK pieņemšanu radīts tiesiskais pamats „zaļā iepirkuma” organizēšanai. Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvām un nacionālajiem likumdošanas aktiem, pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkumos izvirzīt vides prasības piegādātāju spējām, iekļaujot tās iepirkuma priekšmetu tehniskajās specifikācijās, tostarp izmatojot attiecīgus standartus un ekomarķējumus, kā arī iekļaut vides un energoefektivitātes faktorus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Videi draudzīga valsts iepirkuma rokasgrāmatu, kas sniedz praktiskus padomus zaļā publiskā iepirkuma organizēšanai.

Latvijā par Zaļo iepirkumu Vides ministrija 2008.gadā izstrādājusi informatīvo ziņojumu par situācijas novērtējumu un Ieteikumus Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai.